Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka, acīmredzot, Baltais nams ir galīgi nolēmis nepagarināt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanu NEW START. Tas ir pēdējais dokuments, kas ierobežo abu kodollielvalstu militāro spēku. Ar ko pasaulei draud starptautiskās drošības sistēmas sabrukums? Par to portālā RIA Novosti stāsta analītiķis Andrejs Kocs.
Iesaistīt Ķīnu
Sarunā ar žurnālistiem krievu diplomāts uzsvēra, ka nevajag arī krist panikā par to, ka NEW START nav pagarināts – Krievija spēj parūpēties par savu drošību arī bez tā. Tomēr līgums bija ļoti svarīgs. To parakstīja Krievijas un ASV prezidenti Dmitrijs Medvedevs un Baraks Obama 2010. gada 8. aprīlī. Dokuments stājās spēkā 2011. gada februārī, tā darbības termiņš beidzas 2021. gadā.
Līgums NEW START paredzēja kodollādiņu skaita samazināšanu ASV un Krievijas arsenālos līdz 1550 vienībām, starpkontinentālo ballistisko raķešu, zemūdeņu un smago bumbvedēju ballistisko raķešu skaita ierobežošanu līdz 700 vienībām. Līgums tika parakstīts tieši gadu pēc START termiņa beigām. XXI gadsimta otrās desmitgades sākumā tikai retais šaubījās par tā pagarināšanas izredzēm, tomēr līdz ar Donalda Trampa ienākšanu Baltajā namā situācija strauji mainījās.
Par vienu no galvenajiem NEW START tālākas pastāvēšanas noteikumiem ASV līderis uzskata Ķīnas iesaistīšanu līgumā. ĶTR Ārlietu ministrijas Bruņojuma kontroles departamenta direktors Fu Cuns paskaidroja, ka tas iespējams tikai divos gadījumos: ja Ķīna paplašinās kodolarsenālu līdz ASV līmenim, vai Vašingtona samazinās savējo līdz Ķīnas līmenim. Citi varianti Pekinai nav pieņemami, jo neņem vērā stratēģiskā potenciāla kolosālo starpību.
Vēl viens Vašingtonas izvirzītais noteikums neapmierina Maskavu. Jūlija sākumā ASV prezidenta īpašais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Billingslijs nosauca par "šausminošiem" raķešu "Burevestnik" un dronu "Poseidon" projektus un aicināja tos slēgt, jo uz tiem neattiecas NEW START ierobežojumi. Jau iepriekš amerikāņi pieprasīja ierobežot Krievijas jaunākos ieročus, tostarp arī konvencionālās hiperskaņas pretkuģu raķetes "Cirkon".
"Tas liecina tikai par to, ka ASV vairs nav instrumentu pasaules līdera vietas saglabāšanai, kā vien kodolšantāža, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs. – Ekonomikā viņi jau dažās jomās atpaliek no Ķīnas, militāro tehnoloģiju (piemēram, hiperskaņas) jomā – no Krievijas. Tāpēc viņi cenšas piespiest mūs atteikties no modernām iestrādēm. Mēs nedrīkstam uzķerties uz šī āķa."
Situācija bez kompromisa
Sergejs Lavrovs akcentēja, ka Krievija nelūgsies no ASV līguma pagarināšanu, lai arī Maskava vienmēr bija gatava zināmā mērā piekāpties. Ministrs paziņoja, ka ar amerikāņiem apspriesta iespēja ierobežot divu jaunāko Krievijas stratēģisko sistēmu skaitu NEW START ietvaros, kad tās būs pilnībā izvērstas. Runa ir par planējošajiem hiperskaņas blokiem "Avangard" un smagajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm "Sarmat".
"Savukārt trīs pārējās sistēmas (spārnotā raķete "Burevestnik", zemūdens drons "Poseidon" un hiperskaņas "Cirkon" – red.), ir jaunas, tās neiekļaujas kategorijās, uz kurām attiecas līgums NEW START, - uzsvēra Lavrovs. – Tomēr mēs esam gatavi uzsākt sarunas par to, lai diskusijā tiktu iekļauts arī bruņojums, kas no pašreizējā līguma viedokļa nav klasisks."
Tomēr maz ticams, ka ASV piekāpsies. Vašingtona jau vairākkārt ir izslēgusi jebkādu kompromisu: "Vai nu jūs bez ierunām piekrītat mūsu noteikumiem, vai mēs izstājamies no līguma." Skaidrs, ka ne Krievija, ne Ķīna nedomā piekrist amerikāņu pretenzijām, neņemot vērā pašu nacionālās intereses. Speciālisti uzskata, ka līguma NEW START pagarināšanas izredzes ir vājas. Tātad pilnībā mainīsies visa starptautiskā drošības sistēma.
Kvalitāte kvantitātes vietā
"Runājot par starptautiskās drošības sistēmu militārajā jomā, jāatzīst, ka faktiski tās vairs nav, - konstatēja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovs. - Šī sistēma turējās uz PSRS un ASV, vēlāk – uz Krievijas un ASV līgumiem. Tie ir līgumi par pretraķešu aizsardzību, vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kodolizmēģinājumu vispārēju aizliegumu, ko ASV pat nav ratificējušas. Vienošanās par drošību un sadarbību Eiropā, kā arī tā daļa – Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, kas tāpat nomiris, pateicoties ASV. Visa sistēma, kas bija rūpīgi veidota uz aukstā kara aso konfliktsituāciju pamata, pēc Vašingtonas iniciatīvas ir sagrauta."
Eksperts atgādināja, ka līdztekus vēl spēkā esošajam NEW START, vēl palicis Līgums par raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu. Taču arī šo dokumentu amerikāņi pūlas pielāgot sev. Jūnijā aģentūra Reuters, ataucoties uz informācijas avotiem valsts militārās rūpniecības kompleksā un valdībā, vēstīja, ka Baltais nams plāno pārskatīt līguma noteikumus, lai pārdotu dažādām valstīm lielāku skaitu kaujas bezpilota lidaparātu. Diezin vai tas iepatiksies citiem līguma dalībniekiem.
"Var ar nožēlu konstatēt, ka tagad visu nāksies konstruēt no jauna, - atzīmēja Murahovskis. – Mūsu prezidents jau ierosinājis ANO Drošības Padomes piecu pastāvīgo locekļu tikšanos, lai apspriestu šo jautājumu. Iespējams, pāriet pie starptautiska līguma, kas, ja ne ierobežos, tad vismaz kontrolēs kodolieročus. Taču, spriežot pēc Vašingtonas un Londonas politikas un viedokļa, šai iniciatīvai ir minimālas perspektīvas."
Eksperts uzsvēra, ka neuzskata par ticamu jaunas "kvantitatīvas" bruņošanās sacensības, kad Krievija un ASV atkal sāks palielināt kodollādiņu un to piegādes līdzekļu skaitu. Tomēr cīņa par tehnoloģisko pārākumu stratēģiskā bruņojuma jomā, acīmredzot, būs karsta.
