RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiroparlamentārieši no Baltijas valstīm kopumā pozitīvi vērtē mērķus, kurus uzstādījusi Vācija savas prezidentūras periodam Eiropas Savineības Padomē, vēsta TV3. Šādu viedokli kopējā brīfingā pauda Latvijas eirodeputāts Roberts Zīle, Svens Miksers no Igaunijas, kā arī Rasa Juknevičiene un Jozs Olekass no Lietuvas.
Viņi piekrīt, ka ir vesela virkne svarīgu jautājumu, kuri ir steidzami jāatrisina. Viens no galvenajiem uzdevumiem – panākt kompromisu lielās naudas sadalīšanā: Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāns un ES daudzgadu budžets.
Prezidentūra ES tiek nodota pēc rotācijas principa reizi pusgadā. Piemēram, 2015. gada pirmajā pusē prezidējošā valsts bija Latvija. Šobrīd, kad Eiropas Savienības atrodas nopietnu izaicinājumu priekšā, priekšsēdētāja loma iekritusi visietekmīgākajai bloka valstij – Vācijai.
Uzstājoties eirodeputātu priekšā trešdien, 8. jūlijā, VFR kanclere Angela Merkele aicināja viņus izrādīt nebijušu solidaritāti, lai kopā nodrošinātu ekonomikas atjaunošanu pēc koronavīrusa krīzes. Viņa paziņoja, ka Vācija cīnīsies par to, lai padarītu Eiropu ekoloģiskāku, inovatīvāku, stabilāku, digitalizētāku un konkurētspējīgāku.
"Mums nevajag būt naiviem. Daudzās dalībvalstīs Eiropas pretinieki to vien gaida – izmantot šo krīzi saviem mērķiem. Mums vajag parādīt viņiem, ka Eiropas Savienības vērtība ir sadarbība," sacīja Merkele.
Kanclere aicināja nevilcināties ar 750 miljardus vērtā Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāna apstiprināšanu, kuru Eiropas Komisija izstrādāja atbildot uz Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu. Šis plāns kopā ar ES daudzgadu budžetu ir būtiskākie dienas darba kārtības jautājumi.
Baltijas valstu eiroparlamentārieši atzīmēja, ka lielas bažas joprojām ir saistītas ar izdevumu daļu – lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu. Taču kopumā, viņuprāt, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai VFR prezidentūra var būt izdevīga, jo Vācijā līdzīgā veidā nosprauž ārpolitiskos akcentus, ir prasmīgs pārrunu dalībnieks un netto donors bloka kopējā budžetā.
Eirodeputāti prognozē, ka jau jūlijā dalībvalstis spēs panākt zināmu vienošanos, ja ne par visu Eiropas Komisijas piedāvājumu paketi, tad vismaz par Ekonomikas atjaunošanas plānu.
Parlamentārieši uzsvēra, ka cīņa par Baltijas valstu interesēm ir jāturpina. Nākamais zīmīgais pārrunu raunds notiks nākamnedēļ ES dalībvalstu samitā.
