RĪGA, 30. jūnijs – Sputnik. Pat gadījumā, ja valstij, kas cietusi no plūdiem, sausuma vai vētras, pietiek naudas stihijas seku likvidēšanai un dzīves atjaunošanai, tagad ir grūtāk nekā jebkad nopirkt visu nepieciešamo un nogādāt vietā. Pasaules tirdzniecībai un transportam rokas saistījušas koronavīrusa pandēmijas sekas, raksta Bb.lv.
Koronavīruss ir mainījis dzīvi uz planētas, taču nav atcēlis to, kas to mainīja agrāk – globālo sasilšanu, ko zinātnieki vaino par aizvien biežākajām dabas kataklizmām.
Zemes klimatam veltītā lielākā datu bāze pasaulē, amerikāņu National Centers for Environmental Information (NCEI), vēsta, ka 2020. gada martā planētas sasilšana sasniedza rekordu – tikai vienu reizi periodā kopš novērojumu sākuma 1880. gadā temperatūra vēl vairāk atšķīrusies no vidējās. Un tas notika, neskatoties uz vispasaules karantīnu, kuras dēļ apstājās transports un rūpniecība.
Iepriekšējais marta rekords fiksēts 2016. gadā, pateicoties El Niño – ūdens temperatūras pieaugumam Klusā okeāna tropos, kas draud ar ekstremālu karstumu vasarā un salu – ziemā. Šoreiz jūra sasila arī bez El Niño – martā Pasaules okeāna temperatūra bija par 0,8 grādiem augstāka par mēneša vidējo rādītāju. Jo siltāks ir okeāns, jo spēcīgākas vētras tajā veidojas.
No pasaules lielākajām ekonomikām lielāko kaitējumu tās nodara ASV – bagātākajai valstij pasaulē, kas vairāk nekā citi cietusi no koronavīrusa. Šomēnes tur sāksies pusgadu ilgā vētru sezona.
Pie tam lietavas virs sasilušās jūras ir aktīvākas nekā virs vēsās sauszemes, tāpēc kontinenti nesaņem lietu. Rodas sausums. Temperatūras pieaugums Indijas okeāna rietumu daļā draud ar sausumu un mežu ugunsgrēkiem Austrālijā, savukārt ūdens temperatūras celšanās Atlantijas ziemeļos draud izkaltēt un nodedzināt Amazones baseina mežus.
Karstums Eiropā
Globālā sasilšana draud ne tikdaudz ar temperatūras celšanos, - galveno risku rada traucējumi ierastajā dabas parādību programmā, brīdina zinātnieki. Tveice pēkšņi kļūst neizturamāka, sals – skarbāks, vējš pārvēršas par vētru, bet lietus – par plūdiem. To apliecina arī pagājušais gads.
Eiropas centra Copernicus Climate Change Service dati liecina, ka 2019. gads Eiropā bija karstākais visā novērojumu vēsturē. Tomēr nebijis karstums fiksēts februārī, jūnijā un jūlijā, toties novembris atnesa rekordlielus nokrišņus un vispārējus plūdus. Nepilnu divu gadu desmitu laikā Eiropā fiksēti 11 no 122 rekordkarstām vasarām.
Arī šogad nav izņēmums. Pašā Eiropas centrā – Ženēvas un Grenobles apkaimē lietus nebija vairāk nekā 40 dienas. Pēdējo reizi kas tamlīdzīgs notika tikai XIX gs. beigās. Debesis plīsa pa šuvēm maija beigās. Ūdenstilpes Ukrainā un Rumānijā izsīka. Puse lauksaimnieciski apstrādājamo zemju Francijā izkalta tiktāl, ka zemnieki sāka raizēties. Sausums valda Vācijā.
Risku rada meža ugunsgrēki. Vadošie kviešu ražotāji – Krievija un Kazahstāna – ierobežojuši labības eksportu. Tās ir nobažījušās par to, ka palielināts pieprasījums bagātās valstīs novedīs pie eksporta pieauguma un deficīta iekšzemes tirgū.
Vienlaikus sausam un siltam laikam ir arī savas priekšrocības: atjaunojamā enerģētika sedz aizvien lielāku elektrības patēriņa daļu kontinentā. Vācijā saules akumulatoru fermas dažu labu dienu dod līdz 40% visas enerģijas, cenas dienā aizvien biežāk ir negatīvas – patērētājiem faktiski maksā par elektrību, lai viņi noslogotu elektrotīklu. Šī gada pirmajos trijos mēnešos gandrīz 800 reizes 15 minūšu elektroenerģijas piegādes kontraktu cena kritusies zem nulles – par 80% biežāk nekā gadu iepriekš, Bloomberg publicēja Eiropas biržas "Epex Spot" datus.
Un vēl arī vīruss
Sausums skāris ne tikai Eiropu. Izkalst arī pampa Argentīnā un prērijas Amerikā.
ASV, saskaņā ar vietējo piecu punktu skalu, otrā, baismīgā līmeņa sausums jau vērojams Teksasā, Kalifornijā un Oregonā, bet "ļoti sauss" (trešā pakāpe) ir desmit štatos, pārsvarā – dienvidos, pie Meksikas robežas, centrā un ziemeļrietumos: no Alabamas līdz Vašingtonai.
Tomēr vēl būtu pāragri runāt, ka ražai nodarīts nelabojams kaitējums. Tuvākie divi līdz trīs mēneši būs izšķirošie graudaugu nobriešanai. Tie veido uztura pamatus lielākajai daļai uz planētas dzīvojošo cilvēku un mājlopu. Sējumu kopējais stāvoklis pasaulē neizskatās draudīgs. Turklāt, pateicoties ražīgajam pērnajam gadam, labības ir papilnam – krājumi pasaulē sasnieguši rekordu.
Te nu varētu nomierināties, taču iejaucies nelūgts viesis – koronavīrss. Pandēmijas rezultātā nepatīkamā, tomēr ikdienas dzīvē paciešamā situācija ir iezaigojusies jaunās krāsās.
Pandēmija ir sagrāvusi loģistiku pasaules pārtikas tirgū: noliktavās un ostās trūkst strādnieku, kravas automašīnas stāv bez šoferiem. Pārvadājumi ir krasi sarukuši. Raža pa to laiku sapūst uz lauka, jo lauksaimniecība ir viens no galvenajiem darba migrantu algotājiem. Karantīnas dēļ kafijas ievācēji netika līdz plantācijām Latīņamerikā, marokāņus neielaida Spānijā ievākt zemenes, rumāņi un bulgāri nesteidz uz Lielbritāniju un Vāciju. Tas viss ož pēc jaunas pārtikas krīzes.
Šausmīgs bads un siseņi
Pārtikas krīzes risks līdz ar koronavīrusa pandēmiju sagādā nopietnus izdevumus bagātajām valstīm un rada protekcionismu. Tas ir teicams iegansts samazināt palīdzību nabadzīgajām valstīm, par ko jau sen sašutumu demonstrē populisti: kāpēc būtu jāpalīdz tālajai Āfrikai, viņi dusmojas, ja pie mums Detroitā un Liverpūlē bezpajumtnieki cieš badu un slimo uz lepnu veikalu kāpnītēm.
Būtu grūti izdomāt sliktāku laiku tādam noskaņojumam. Pat bez nāvējošā vīrusa pandēmijas 2020. gads solīja pasaulei lielāko humāno krīzi kopš Otrā pasaules kara laikiem – par to jau labu laiku pirms Covid-19 parādīšanās pasaules līderus brīdināja ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bizlijs. Tagad "ideālās vētras" rezultātā trīs desmiti nabadzīgo valstu šogad var saskarties ar liela mēroga badu.
ANO jaunākie dati rāda, ka 1 miljards cilvēku pasaulē regulāri nesaņem pietiekamu uzturu. Katrs astotais uz planētas. Un koronavīrusa krīzes dēļ viņu skaits tikai 2020. gadā vien pieaugs par 130 miljoniem. Badu cietīs 265 miljoni cilvēku.
Sausums, vīruss un bads vienlaikus – tas ir par traku pat viduvējā katastrofas filmā. Bet 2020. gada scenārijā traģēdiju vēl vairo siseņu baru uzbrukumi. Ēdelīgie radījumi izšķīlušies Jemenā neiedomājamos daudzumos, pateicoties siltajai un lietainajai ziemai. Laikā kad pasaule nodrebēja koronavīrusa priekšā, siseņi aprija zaļumus 23 Tuvo Austrumu, Āfrikas un Āzijas valstīs.
Jauni siseņu mākoņi drīz vien pacelsies gaisā Kenijā, Etiopijā un Irānā. Ēdamā būs pietiekami – Āfrikā nupat jau nobriest sējumi. Kāda būs šī gada raža? Tas nav zināms.
