Pētījums: vairāk nekā puse darbinieku atlaisti, tūrisma nozare cieš krahu

© Sputnik / Sergey MelkonovУлица в Старой Риге
Улица в Старой Риге - Sputnik Latvija
Ventspils augstskolas organizētā aptauja liecina, ka tūrisma un viesmīlības nozarē strādājošie uzņēmumi visvairāk vēlas kompensācijas no agrāk nomaksātajiem nodokļiem un subsidētas darba vietas.

RĪGA, 22. jūnijs - Sputnik. Puse tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbināto cilvēku Latvijā patlaban ir atlaisti vai atrodas dīkstāvē, raksta Press.lv, atsaucoties uz Ventspils augstskolas organizēto aptauju. Pētījumā piedalījušies 146 uzņēmumi no minētās nozares.

Ворота в Двор Конвента в Старой Риге - Sputnik Latvija
Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā

Salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā tūrisma un viesmīlības nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījuma lejupslīde uz 1. maiju sastādījusi aptuveni 80-100%. Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka tikai 85 no 146 uzņēmējiem saņēmuši dīkstāves pabalstu, gandrīz puse firmu bija spiesta atlaist līdz 50 darbiniekus. Vēl divas firmas bija spiestas atlaist līdz 100 darbiniekus, viena – līdz 150.

Tāpat 50% aptaujāto no visiem valsts atbalsta pasākumiem būtu devuši priekšroku apgrozījuma kompensācijai vismaz 25% apmērā no 2019. gadā samaksātajiem nodokļiem, kā arī vēlētos subsidētas darba dienas, liecina aptauja.

Ļoti pieprasīts ir arī cits atbalsta pasākums – atsevišķu grantu programmu izveide inovācijām un konkurētspējas celšanai. To atbalstīja 59% respondentu. Līdzīgas programmas jau sekmīgi ieviestas Igaunijā un tuvākajā laikā plānotas Lietuvā.

Uzņēmēji neuzskata par izdevīgu Attīstības finanšu institūcijas "Altum" kredītu programmu. Pēc viņu domām, uzņēmumu parādi šajā gadījumā tikai pieaugs.

Туристы фотографируются с участниками фестиваля Майский граф - 2018 в Риге - Sputnik Latvija
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas

Iepriekš vēstīts, ka vairākas ar tūrisma nozari saistītas organizācijas vērsušās Eiropas Komisijā ar atklātu vēstuli, kurā pastāstīja par smago stāvokli nozarē un sūdzējās par atbalsta trūkumu no valdības puses.

Vēstule adresēta Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja p.i. Andrim Kužniekam, kā arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātam un Eiropas Komisijas Reģionālas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала