RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Vairākas ar tūrisma nozari saistītas organizācijas vērsušās Eiropas Komisijā ar atklātu vēstuli, kurā pastāstīja par smago stāvokli nozarē un sūdzējās par atbalsta trūkumu no valdības puses.
Vēstule adresēta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valdim Dombrovskim, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja p.i. Andrim Kužniekam, kā arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātam un Eiropas Komisijas Reģionālas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam. Vēstuli parakstīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", Latvija Tūrisma aģentu un operatoru asociācija un Latvijas Pasākumu producentu asociācija.
Tūrisma nozares pārstāvji akcentēja, ka Covid-19 izprovocētās krīzes apstākļos nozarē nodarbinātos cilvēku "ir pametusi pilnīgi vienus un bez jebkāda būtiska atbalsta".
"Latvijas tūrisma nozarē, kas veido gandrīz 5% no valsts IKP, pašlaik valda bezcerība un nav nekādu indikāciju, ka situācija varētu uzlaboties. Tieši pretēji – tā pasliktinās ar katru dienu," raksta vēstules autori.
Ar lieliem zaudējumiem saskārušās arī ar biznesu saistītās jomas – cieš visa viesmīlības nozare.
"Pašlaik Latvijas tūrisma un viesmīlības uzņēmumi atrodas sliktākā situācijā kā tas bija 1998. gada Krievijas finanšu krīzes un 2009. gada finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, jo ārkārtas situācijas ieviešana un ceļošanas ierobežojumi pilnībā tās paralizēja.
Nozarēs, kas kopumā Latvijā nodarbina vairāk nekā 30 tūkstošus cilvēku, pašlaik saimnieciskās darbības kritums ir no 50 līdz pat 100%. Tas nozīmē, ka liela daļa uzņēmēju, tā arī nesagaidot atbalstu no valsts, būs spiesti lemt par biznesa pārtraukšanu. Latvijai tas nozīmē bezdarbnieku skaita strauju pieaugumu un kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos," atzīmēts vēstulē.
Uzņēmēji ir gatavi sadarboties ar valsti, tomēr viņiem līdz šim nav piedāvāts iedarbīgs risinājums, un nav ticības, ka tas parādīsies tuvākajā nākotnē. Gluži pretēji, pat noraidīts viņu lūgums samazināt PVN likmi līdz 5%, lai arī 19 ES dalībvalstīs ieviesta samazināta nodokļa likme.
Uz lūgumu krīzes periosā nodrošināt arī subsīdijas darba algām, telpu īres apmaksai, piegādātāju parādu segšanai, kā to ir izdarījušas vairākas citas ES dalībvalstis, valdības atbildes rīcība nav sagaidīta.
Vēstules autori lūdza EK iejaukties un sniegt atkārtotas rekomendācijas Ministru kabinetam.
