22. jūnijs – Atmiņas un sēru diena

© Sputnik / Максим Богодвид / Pāriet pie fotobankasОткрытие мемориального комплекса Великой Отечественной войны в Казани
Открытие мемориального комплекса Великой Отечественной войны в Казани - Sputnik Latvija
Šajā dienā pirms 79 gadiem ar fašistiskās Vācijas uzbrukumu Padomju Savienībai sākās Lielais Tēvijas karš. Tas ilga 1418 dienas un naktis un aiznesa 27 miljonus Padomju Savienības pilsoņu dzīvību.

RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. 22. jūnijā Krievijā ir Atmiņas un sēru diena. Šajā dienā pirms 79 gadiem ar fašistiskās Vācijas uzbrukumu Padomju Savienībai sākās Lielais Tēvijas karš. Iepriekš par godu šai dienai valsts Aizsardzības ministrija atklāja savā vietnē īpašu portālu, kur publicēti kara pirmajām dienām veltītie atslepenotie dokumenti, vēsta RIA Novosti.

25 апреля 1945 года в районе Торгау на Эльбе войска 1-го Украинского фронта встретились с войсками 1-й армии США. - Sputnik Latvija
Viedoklis
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras

Toreiz vienā mirklī pār mūsu valsti vēlās nelaimes, kas aiznesa miljoniem mūsu līdztautiešu dzīvību, tūkstošiem pilsētu un ciemu. Tiem, kuri pārdzīvoja karu, Sarkanās armijas karavīru, kuri cīnījās par mūsdienu pasauli, bērniem un mazbērniem šī ir Atmiņas un sēru diena, atzīmēja AM Informācijas un plašsaziņas departaments.

Aizsardzības ministrija publicējusi Ģenerālštāba pārskatus, šifrogrammas, kā arī pirmo kauju dalībnieku atmiņas. Vietnē var uzzināt, cik divīzijas hitlerieši sapulcēja pie PSRS robežām pirms kara sākuma, iepazīties ar ziņām no frontes, šifrogrammām, kā arī pirmo kauju dalībnieku atmiņām un ierakstiem dienasgrāmatās.

Pirmie panākumi

Dokumenti liecina, ka pirmajās kara dienās Sarkanajai armijai atsevišķos frontes iecirkņos izdevās atsist fašistu uzbrukumu un atspiest pāri PSRS robežai. Piemēram, tas izdevās 6. armijas daļām Russkaja Rava rajonā Ļvovas apgabalā – tās sakāva pretinieku un tikai 23. jūnijā vien iznīcināja 50 vācu lidmašīnas.

Vietnē publicēta Sarkanās armijas Ģenerālštāba operatīvā atskaite, kas liecina: Dienvidrietumu frontes 12. armija neitralizējusi līdz 800 vācu karavīrus. 24. jūnijā frontes aviācija likvidēja 177 pretinieka lidmašīnas un sešus tankus.

Колонна солдат латышской народной армии на демонстрации, посвященной принятию Латвии в состав СССР. - Sputnik Latvija
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību

"Tanku divīzija, ko pretinieks ieveda pārrāvumā no Skaudviles uz Kražiem (Lietuva), tika sagaidīta ar 9. prettanku brigādes uguni... Cīņas rezultātā tanku divīzija cieta zaudējumus, atstāja daļu tanku cīņas laukā un nekārtīgi atkāpās uz Skaudvili. Sagūstīti divi vācu virsnieki," teikts atslepenotajos materiālos.

Jau pirms uzbrukuma PSRS vācu spēki provocēja Sarkanās armijas karavīrus. Baltkrievijas speciālā kara apgabala 3. armijas štāba priekšnieks ģenerālmajors Kondratjevs savā dienasgrāmatā rakstīja, ka ik dienas virs Grodno parādījās vācu lidmašīnas. Jau 20. jūnijā viņš lauzīja galvu, kāpēc netiek dota pavēle sagaidīt "ciemiņus" ar aktīvās aizsardzības līdzekļiem.

Prot, tomēr baidās

Padomju karavīru attieksme pret ienaidnieka spēkiem bija divējāda. Dokumentos stāstīts, ka Sarkanās armijas komandieri, kam Lielā Tēvijas kara pirmajās dienās nācās sadurties ar fašistiem, atzīmēja, ka vācieši labi prot apieties ar ieročiem, tomēr ir gļēvi.

"Runājot par ienaidnieka vājām vietām, komandieri atzīmēja, ka "naktīs vācieši neuzbrūk", demonstrē "bezrūpību, tanku vienībām apstājoties uz atpūtu", ienaidnieka artilēristi strādā, nepievēršot uzmanību uguns efektivitātei, "vienīgi ar mērķi parādīt savas apšaudes spēku", un kopumā - "vācieši uzbrūk metodiski, saskaņā ar sarakstu"," pastāstīja Aizsardzības ministrijā.

Разрушенный город Лиепая - Sputnik Latvija
1941. gada 22. jūnijs: Latvijas aizmirstā vēstures lappuse

Daudzi komandieri norādīja, ka vācieši prot efektīvi pielietot mīnmetējus un labi organizēt kājnieku sadarbību ar aviāciju ar signālraķešu palīdzību. Kauju dalībnieki atzīmēja, ka brīdī, kad sarkanarmieši ar "urā" kliedzieniem devās tuvcīņā, fašisti metās bēgt, bieži vien, parādoties kaut vienam padomju iznīcinātājam vācu bumbvedēji steigšus pazuda.

Padomju komandieri neslēpa arī savu kareivju trūkumus. Piemēram, tankisti nebija pietiekami precīzi, tuvākajā aizmugures zonā nebija meistardarbnīcu. Komandieri ierosināja izsniegt kartes visam komandējošajam sastāvam, aizvietot lempīgo mugursomu ar mantu maisu un vasarā šineļa vietā izsniegt pārgājienu telti.

Informatīvā cīņa

Aizsardzības ministrija īpaši atzīmēja, ka jau no Lielā Tēvijas kara pirmajām dienām PSRS iesaistīja kara notikumu atspoguļošanā pazīstamus rakstniekus. Viņu vidū bija Sergejs Mihalkovs, Aleksandrs Tvardovskis, Mihails Matusovskis, Boriss Gorbatovs, Vadims Koževņikovs, Jevgēņijs Dolmatovskis.

Viņi bija vajadzīgi, lai "frontes un armijas avīzēs pareizi un profesionāli apgaismotu cīņu ikdienas notikumus". Tātad Padomju Savienība piešķīra lielu nozīmi informatīvajam pretsparam, piezīmēja resors.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала