RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Šogad aprit 100 gadi kopš neatkarīgās Latvijas pirmās tautas skaitīšanas, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Tautas skaitīšana – tas praktiski ir vienīgais veids kā iegūt detalizētas ziņas par iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un mājokli. Tautas skaitīšana ir kā iedzīvotāju dzīves fotogrāfija.
Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas izveidošanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā bija 1 596 1131 iedzīvotājs.
Salīdzinot ar 1920. gadu ļoti stipri mainījusies iedzīvotāju vecuma struktūra. Bērnu daļa (līdz 14 gadiem) samazinājusies no 28,1% 1920. gadā līdz 16% 2020. gadā. Iedzīvotāju daļa vecumā no 15 līdz 59 gadiem samazinājusies no 58,9% līdz 41,8%, toties ievērojami pieaugusi iedzīvotāju daļa vecumā virs 60 gadiem – no 13% līdz 42,2%.
1920. gadā Latvijā bija 72,8% latviešu, 1935. gadā – 75,5%, savukārt pēc Otrā pasaules kara, 1959. gadā – 62%. Vismazāk latviešu bija 1989. gadā – 52%. 2020. gada sākumā to skaits bija 62,5%.
Tautas skaitīšana neatkarīgajā Latvijā tika rīkota reizi piecos gados – 1925., 1930. un 1935. gadā. 1943. gadā vācu okupācijas režīms veica savu tautas skaitīšanu, taču tās rezultāti netiek atzīti par oficiālu statistiku, jo tā neiekļāva militārpersonas, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara PSRS republikā, tai skaitā Baltijas republikās, tautas skaitīšana tika rīkota 1959., 1970, 1979. un 1989. gadā, to dati lielākoties tika izmantoti plānošanas mērķiem.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā notikušas divas tautas skaitīšanas – 2000. un 2011. gadā. Veicot 2011. gada tautas skaitīšanu, tika izmantotas jaunas tehnoloģijas – iedzīvotājiem tika sniegta iespēja aizpildīta anketas Internetā.
Nākamā tautas skaitīšana notiks 2021. gadā pēc jaunas metodes – balstoties uz administratīvajiem datiem un bez klasiskās iedzīvotāju aptaujas dzīvesvietā. Šo jauno datu vākšanas metodi 2011. gadā izmantoja Skandināvija, Somija, Nīderlande, Austrija un Slovēnija, savukārt 2011. gadā šo valstu grupai piebiedrosies Baltija, Spānija un Turcija.
