RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Pēdējo desmit gadu laikā ģimene ES ir mainījusies. Izmaiņas skārušas arī Latviju, stāsta Eurostat.
Es dzīvoju pie vecmāmiņas
Kopš 2010.gada mājsaimniecību skaits ES audzis par 7%. Vidēji ģimenes veido 2,3 cilvēki. Lielākās ģimenes ir Horvārijā (2,8 cilvēki), mazākās – Zviedrijā (1,8 cilvēki).
Tikai trijās valstīs (Beļģijā, Dānijā un Nīderlandē) ģimenes izmērs desmit gadu laikā nav mainījies, visās pārējās ES valstīs tas ir sarucis, turklāt īpaši būtiski izmaiņas manāmas Maltā un Latvijā – Baltijas republikā vidējas ģimenes izmērs sarucis no 2,6 līdz 2,2 cilvēkiem.
Patlaban aizvien lielāks skaits pieaugušo dzīvo vieni vai kopā ar bērniem. Desmit gadu laikā par 18,7% pieaudzis mājsaimniecību skaits, ko veido viens cilvēks, atsevišķi, kopā ar bērniem vai divatā dzīvojošo pāru skaits pieaudzis tikai par 3,9%, pie tam tikai uz bezbērnu pāru rēķina.
No otras puses, par 5,9% sarucis mājsaimniecību skaits, kurās dzīvo divi vai vairāk nelaulāti pieaugušie (piemēram, pieauguši bērni, kuri dzīvo kopā ar vecākiem vai ģimenē dzīvojoši seniori).
Atsevišķi dzīvo gan vīrieši, gan sivietes visās vecuma grupās – vienatnē dzīvo katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis. Vienīgais izņēmums – sievietes vecumā no 65 gadiem tagad biežāk dzīvo pāros, toties atsevišķi dzīvojošu vīriešu skaits 55-64 gadu vecuma grupā pieaudzis par 47,7%.
Aptuveni puse pieaugušo vecumā no 15 gadiem vēl joprojām dzīvo laulībā vai ar partneri - 48,2% sieviešu un 51,7% vīriešu.
Trīs no desmit sievietēm un vīriešiem dzīvo kopā ar pieaugušajiem, ar ko nav stājušies laulībā vai partnerattiecībās (piemēram, ar vecākiem vai citiem radiniekiem).
Bērni ES tiek uzskatīti par ekonomiski atkarīgiem no vecākiem līdz 24 gadu vecumam. Ņemot vērā tikai cilvēkus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, iznāk, ka kopā ar vecākiem dzīvo 71% jauniešu un 57,6% meiteņu. Pie tam laulībās vai partnerattiecībās stājusies viena no piecām meitenēm un tikai viens no desmit jauniešiem.
Māsiņas man nav
Pēdējo desmit gadu laikā bezbērnu ģimeņu skaits ES pieaudzis par 10,8%, taču dažādās valstīs process atšķiras: Maltā bezbērnu mājsaimniecību skaits sarucis par 63,6%, Bulgārijā – par 0,8%. Ģimeņu ar bērniem skaits samazinājies 16 ES valstīs, pie tam visvairāk – Lietuvā (par 20,8%) un Latvijā(16,4%).
Bez bērniem visbiežāk dzīvo vientuļi (48,6%), aptuveni trešā daļa (34,7%) pāru, pārējie – kopā dzīvojoši pieaugušie, kas nav stājušies laulībā.
Vidēji ES trīs ģimenes no desmit audzina bērnus, taču šis skaits variējas dažādās valstīs.
Divās trešdaļās mājsaimniecību ar bērniem joprojām ir divi pieaugušie laulībā vai partnerattiecībās (68,3%), pie tam tāda tipa ģimene visvairāk izplatīta Somijā (83,3%) un Grieķijā (79%). Visretāk tādas ģimenes sastopamas Latvijā (52,6%).
Aptuveni trešo daļu ģimeņu ar bērniem Horvātijā, Bulgārijā un Rumānijā veido divi pieaugušie, kas nav stājušies laulībā vai partnerattiecībās (piemēram, māte un vecmāmiņa). Vidēji ES ir 17,6% tādu ģimeņu, taču visretāk tās sastopamas Igaunijā, Somijā, Dānijā un Zviedrijā (mazāk nekā 10%).
Toties Igaunijā, Dānijā un Zviedrijā katrā ceturtajā ģimenē ar bērniem ir tikai viens pieaugušais. Vidēji ES 14,1% mājsaimniecību ar bērniem veido vientuļi vecāki. Visretāk tādas ģimenes vērojamas Rumānijā un Horvātijā.
2019.gadā gandrīz pusē ģimeņu ar bērniem ES (47,4%) bija tikai viens bērns – tāda ir izplatītākā mājsaimniecība ar bērniem. Portugālē, Bulgārijā, Lietuvā un Latvijā tādu ģimeņu skaits pārsniedz 55%.
Četras no desmit ģimenēm ar bērniem ES ir saimes ar diviem bērniem. Viņu skaits ir lielākais Luksemburgā, Horvātijā, Nīderlandē, Īrijā un Zviedrijā. Īrijā un Somijā katrā piektajā ģimenē ar bērniem ir trīs un vairāk bērni.
