RĪGA, 14. jūnijs – Sputnik. Krievijai ir pamats raizēties par NATO uzbrukuma draudiem, jo pēdējo gadsimtu laikā valsts saskārusies ar uzbrukumiem no Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Francijas un pat ASV puses.
Šādu viedokli rakstā The National Interest pauda amerikāņu publicists Pīters Sučiu.
Viņš atzīmēja, ka amerikāņiem pārsvarā NATO iebrukuma draudi Krievijā varētu šķist izdomāti, bet Maskava jau sen konstatē alianses militārās aktivitātes augsto līmeni pie savām robežām, vēsta RIA Novosti.
Autors uzskata, ka pēc aukstā kara beigām un Padomju Savienībassabrukuma Krievija lielā mērā ir vieglāk ievainojama salīdzinājumā ar daudziem bijušajiem satelītiem, ieskaitot Poliju, Ungāriju un Rumāniju, kā arī Čehiju un Slovākiju, kas patlaban kļuvušas par NATO dalībvalstīm. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Maskava pastiprina armiju un floti, regulāri organizē militārās mācības un izstrādā jaunu militāro tehniku, piemēram, tankus T-14 "Armata" un virsskaņas zemūdens raķetes.
Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs informēja, ka Maskava konstatē Savienoto Valstu un to sabiedroto augsto aktivitāti pie Krievijas robežām.
Viņš atgādināja, ka aprīlī un maijā vairākkārt pieaudzis amerikāņu stratēģisko bumbvedēju lidojumu skaits. Pirmo reizi ASV tālās darbības aviācija lidoja arī virs Ukrainas teritorijas.
Pieaug NATO aktivitāte Arktikā. Pirmo reizi kopš aukstā kara beigām, kā arī Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienas svētku priekšvakarā Barenca jūrā notika NATO apvienoto jūras kara spēku karakuģu vienības mācības.
NATO turpina paplašināt PRA infrastruktūru Polijā, kā arī modernizē RLS "Globus 3" Norvēģijas ziemeļos, lai paplašinātu iespējas novērot Krievijas teritorijas iekšējos rajonos.
Savukārt Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka Krievija ir NATO kaimiņš, un organizācijai nepieciešams dialogs ar Maskavu, piemēram, bruņojuma kontroles jautājumā.
