RĪGA, 24. marts – Sputnik. Slimnīcas personālam Belgradas centrā, kam 1999. gada maijā uzbruka NATO aviācija, izdevās izglābt 48 jaunās māmiņas ar bērniem, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja medmāsa Jeļena Saviča.
1999. gada 20. maijā NATO aviācija ar spārnotajām raķetēm apšaudīja "Doktora Dragiša Mišoviča" klīniku Belgradā. Apšaudē gāja bojā trīs pacienti neiroloģijas nodaļā un septiņi gvardes karavīri, kuri atradās kravas mašīnās netālu. Četri kareivji bija nopietni ievainoti. Vislielākos draudus apšaude radīja ginekoloģijas nodaļai, kurā bija liels skaits grūtnieču, sievietes pēc dzemdībām un personās. Jeļena Saviča joprojām strādā par medmāsu arī tagad – 20 gadus pēc apšaudēm.
"Mēs pieļāvām, ka uzbrukums ir iespējams, ziniet, tik daudz kazarmu un citu svarīgu objektu visapkārt. Taču mēs nācām uz 24 stundu dežūrām, tās bija regulāras maiņas katru trešo dienu, un neviens par to nedomāja. Mēs domājām par pacientiem, slimnīca strādāja, kā parasti. Dienā, kad notika uzlidojums, mums bija ļoti daudz darba – 48 dzemdētājas vienā maiņā," – medmāsa pastāstīja aģentūrai.
"Desmit minūtes pirms uzlidojuma un sprādziena viļņa vienai tika veikta operācija – ķeizargrieziens. Pirms sprādziena es iegāju telpā ar instrumentiem, mana kolēģe palika, lai sagatavotu operāciju telpu, un tad sprādziena vilnis izmeta viņu un mani no blakustelpas, gaitenī mēs sadūrāmies. Piecēlāmies un skriešus metāmies uz reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļu, lai palīdzētu kolēģei, kura tur atradās kopā ar piecām sievietēm pēc operācijas," – atcerējās Saviča.
Viņa atzīmēja, ka, lai arī raķetes kritušas pavisam tuvu, sievietes nav ne kliegušas, ne kritušas panikā.
"Tobrīd neviens nedomāja par sevi. Protams, mātes satraucās par bērniem. Kad viņām paziņoja, ka bērniem nekas nekaiš, viņas nomierinājās. Vispirms uz klīniku Tautas frontes ielā tika evakuēti bērni, pēc tam – mātes. 20-30 minūšu laikā visa ēka tika evakuēta. Bija gaidāms vēl viens uzlidojums un trieciens," – pastāstīja aģentūras sarunbiedre.
Medmāsa atcerējās, ka personāls centies visus izvest pēc iespējas ātrāk, noformēja dokumentus, lai pacienti tiktu pārvesti ar slimības vēsturēm uz citu klīniku un saņemtu palīdzību tur. Bērnus nesa ārā uz rokām.
"Tobrīd mums vienkārši nebija laika baidīties. Mums bija 48 jaunās māmiņas un 49 bērni – viena laida pasaulē dvīņus. Bija sīki griezumi un traumas, ko radīja plīstošie stikli manām kolēģēm. Tikai pēc tam, kad aizsūtījām sievietes un bērnus, mūs izmeklēja ķirurģijā. Piemēram, manai kolēģei viss plecs bija asiņains no stikla lauskām," – teica Saviča.
"Pēc tam es mēģināju to visu aizmirst, dažas lietas gribas paslēpt sevī. Pati savā labā, lai man būtu vieglāk. Negribu atcerēties slikto, taču man neizdodas. Savam bērnam es to nestāstītu," – teica Belgradas slimnīcas medmāsa.
1999. gadā albāņu separātistu – Kosovas Atbrīvošanas armijas bruņota konfrontācija ar Serbijas armiju un policiju noveda pie Dienvidslāvijas Republikas apšaudēm (tolaik to veidoja Serbija un Melnkalne) ar NATO spēkiem, pretēji ANO Drošības padomes viedoklim.
NATO aviācijas triecieni turpinājās no 1999. gada 24. marta līdz 10. jūnijam. Precīzs upuru skaits nav zināms. Serbijas valdība vērtē, ka uzbrukumos dzīvības zaudējuši aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku, tostarp arī 89 bērni. Ievainojumus guvusi 12,5 tūkstoši cilvēku. Dažādi dati liecina, ka materiālais kaitējums sasniedzis summu no 30 līdz 100 miljardiem dolāru.
