Igaunijā novērtēja Baltijas izredzes kļūt par Krievijas "mērķi" pēc Ukrainas

© Sputnik / Вадим АнцуповРатушная площадь. Таллинн
Ратушная площадь. Таллинн - Sputnik Latvija
Igaunijas politiķis atsaucies uz "labiem krievu paziņām", kuri informējuši: pastāv "militārie draudi" no Maskavas puses.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Igaunijas parlamenta deputāts, bijušais valsts Aizsardzības spēku komandieris, ģenerālis Ants Lāneotss novērtējis "Krievijas agresijas" iespējas pret Baltijas valstīm, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz portālu ERR.

Lāneotss apgalvoja, ka 2014.gadā pēc notikumiem Ukrainā "labi krievu paziņas" viņam atklājuši: tiklīdz Krievija pabeigs ar Ukrainu, pienākšot Baltijas valstu kārta.

Министр обороны РФ Сергей Шойгу на заседании Совета Федерации РФ - Sputnik Latvija
Šoigu nosaucis galveno apdraudējumu Krievijai

Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera vietnieks ģenerālmajors Indreks Sirels uzskata, ka tāds notikumu variants ir iespējams. Pēc viņa domām, šādam gadījumam "nepieciešams pietiekams aizsardzības spēku skaits".

"Paskatīsimies uz austrumu kaimiņa izturēšanos. 2015.gadā tika atjaunota 1.Gvardes tanku armija. Tie ir 650-700 tanki. Tas ir līdzeklis, kas karā tika izmantots un tiek izmantots tikai uzbrukumam," piebilda Lāneotss.

Bijušais Aizsardzības spēku komandieris ir plaši pazīstams ar saviem Krievijai naidīgajiem un rusofobajiem izteikumiem. Pērnā gada novembrī Lāneotss pavēstīja, ka Krievija sākusi "pārapbruņošanos" un gatavojoties kaut kādai "agresijai".

Krievijas vēstniecība Igaunijā ieteica viņam "rāpties ārā no tanka" un ķerties pie savu tiešo pienākumu pildīšanas. Diplomātiskā pārstāvniecība atgādināja, ka ģenerālis ilgus gadus dienējis Padomju armijā, un pieļāva, ka viņš pieradis "skatīt apkārtējo pasauli caur tanka tēmēkli".

Корабли Военно-морских сил Германии в Рижском порту - Sputnik Latvija
Viedoklis
Eiropa-monstrs, jeb Kādu ASV gribētu redzēt Atlantijas aliansi

Baltijas politiķi bieži klāsta par augošajiem "Krievijas draudiem". Viņi aicina Rietumus reaģēt un palielināt NATO militāro klātieni reģionā. Pat augstākās amatpersonas regulāri apsūdz Maskavu par iespējamo "agresiju", kā arī iebilst pret Krimas "okupāciju", lai arī pussala iekļāvās KF sastāvā saskaņā ar starptautiskajām normām. 2014.gadā pēc valsts apvērsuma Ukrainā pievienošanos KF atbalstīja vairāk nekā 96% Krimas un 95% Sevastopoles iedzīvotāju.

Maskava ne vienu reizi vien jau norādījusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus, turklāt negatīvi novērtēja Ziemeļatlantijas alianses nostiprināšanos – dažu gadu laikā NATO spēki pie KF robežām pieauguši septiņkart.

Alianses neparasto aktivitāti austrumos vērtē arī Baltkrievija, piemēram, pavasarī ieplānotie manevri "Defender Europe 2020" būs lielākie Eiropā pēdējo 25 gadu laikā.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала