RĪGA, 10. jūnijs – Sputnik. Latvijas Zemkopības ministrija uzskata, ka lauksaimniecības darbos pirmām kārtām ir jāiesaista vietējais darbaspēks, paziņoja iestādē.
Reģistrētā bezdarba līmeni Latvijā maija beigās sastādīja 8,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,4% vairāk, nekā aprīlī. Kopumā bezdarbnieka statuss maija beigās bija 76 440 cilvēkiem. Salīdzinot ar marta sākumu, kad Latvijā vēl nebija stājies spēkā ārkārtējās situācijas režīms saistībā ar koronavīrusa epidēmiju, bezdarbnieku skaits pieaudzis no 58 247 līdz 76 440 cilvēkiem, jeb par 18 193 bezdarbniekiem vairāk.
Aprīlī tika pieņemti grozījumi, lai atbalstītu bezdarbniekus. Tie paredz pagarināt termiņu no 60 līdz 120 dienām, kura laikā bezdarbnieks, saglabājot savu statusu, drīkst īslaicīgi strādāt. Tas sniedz viņiem iespēju būt nodarbinātiem, piemēram, sezonas darbos lauksaimniecībā uz laiku līdz četriem mēnešiem, nezaudējot bezdarbnieka statusu un saņemot papildu iztikas līdzekļus.
Iepriekš trīs lielākās nozares organizācijas, kas apvieno Latvijas zemniekus, vērsās pie valdības ar prasību vienkāršot sezonas strādnieku ievešanas procedūru valstī vasaras darbu laikā. Vēstuli parakstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un "Zemnieku Saeimas" pārstāvji.
Zemnieki uztrauca, ka darbaspēka laukos trūkuma dēļ ražas novākšanas process šogad būs apgrūtināts, kā dēļ zaudējumus cietīs gan paši zemnieki, gan pārstrādes uzņēmumi.
Nozares pārstāvji nav pārliecināti, ka viņiem ir izdevies pieņemt darbā pat pusi no nepieciešamā strādnieku skaita ražas novākšanas periodam. Viņi norāda, ka Latvijā aug ļoti daudz ogu, dārzeņu un augļu veidu, kuru novākšanai, līdzīgi citām Eiropas Savienības valstīm, ir nepieciešams tieši roku darbs. Ražas novākšanas sezona jau ir pavisam tuvu, taču interese par publicētajiem darba sludinājumiem ir minimāla, lai gan bruto algas piedāvājumi sasniedz jau 900 eiro mēnesī.
Zemnieki pauž uztraukumu, ka šogad ieviestais ārkārtējās situācijas režīms vēl vairāk apgrūtinās situāciju ar darbinieku meklēšanu. Daudzi vietējie iedzīvotāji dos priekšroku dīkstāves pabalstam, nevis smagam fiziskam darbam. Un tas nozīmē, ja vietējā raža ies bojā, Latvijas pircēji dosies uz veikaliem pirkt produktus, kas ir ražoti Polijā un citās valstīs.
