Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.
No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.
Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.
"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.
"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.
Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.
South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.
Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".
Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.
Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.
