RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. 2020.gada pirmajā kvartālā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas kritusies par 1,2% salīdzinājumā ar 2019.gada pēdējo ceturksni. Tā ir ilggadēja tendence, jo gada nogalē nereti tiek piešķirtas prēmijas un citas naudas balvas, turklāt parasti plašām masām gada beigas ir ražīgākas nekā sākums, stāsta lietišķais izdevums "Biznes Segodņa".
Bet kā tad īsti ir ar reālo, izmaksāto naudu? Vidējā alga neto šī gada pirmajā ceturksnī bija 812 eiro – par 6,3% lielāka nekā gadu iepriekš, taču par 0,8% mazāka, nekā 2019.gada pēdējā ceturksnī. Neto algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu celšanos, sastādīja 3,4%.
Latvijas universitātes ekonomists Laimonis Sīmanis komentēja:
- Vidējā alga – tā ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Tā neataino reālo situāciju sabiedrībā un ir ļoti ērta atskaitēm. Mums valstī patiešām ir tāda ļaužu kasta, kas saņem ļoti lielas algas – politiķi, valsts uzņēmumu vai kompāniju un struktūru vadītāji, kuri sēž uz valsts grantiem un Eiropas naudas. Ir šauru, deficītu speciālistu kategorija, kuri tāpēc saņem algā, no Latvijas viedokļa, labu summu ar četriem cipariem.
Taču visvairāk valstī ir cilvēku, kuri ik mēnesi spiesti savilkt galus kopā ar, maigi sakot, pieticīgiem ienākumiem, zemākiem par iztikas minimumu. Saliekot kopā oficiālos ienākumus, ko saņem visi ar "deputātu" algām, un visi, kas iztiek ar mininālo algu, mēs saņemam tos pašus 1100 eiro. No šīs summas varam secināt tikai vienu: pirmo ienākumi aug kā sēnes pēc lietus uz otro rēķina.
Kas ar algām tālāk? Par to stāsta Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste:
- Mēs gaidām, ka vidējās algas bruto pieaugums šogad kopumā atradīsies stagnācijā, citiem vārdiem sakot, - būs tuvs nullei. Pirmais ceturksnis vēl rādīja visai krasu pieaugumu, bet otrajā ceturksnī mēs varējām saskatīt lejupslīdi. Tālākie notikumi darba tirgū saistīti ar epidemioloģiskās situācijas attīstību – cik lielā mērā tiks mīkstināti ierobežojumi un cik efektīvi un plaši pieejami būs valsts atbalsta pasākumi.
