Maijā militāri politiskā un militāri tehniskā absurda laukā priekšā izrāvusies Latvija, raksta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Likums pret "zaļajiem cilvēciņiem"
Nesen Saeima izskatīja Aizsardzības ministrijas ierosinājumus par grozījumiem Nacionālās drošības likumā. AM ieteica veselu virkni pasākumu gadījumam, ja valstī iebruks "naidīgi spēki", ieskaitot "kibernētisku uzbrukumu" infrastruktūras objektiem un Latvijas galvenajiem tīkliem. Saeimas komisija likuma grozījumus novērtēja atzinīgi. Paradokss ir tāds, ka "zaļo cilvēciņu" (viltīgā agresora) Latvijā un tās kaimiņos nav un noteikti nebūs, toties likums jau ir. Ko tas nozīmē?
Ja rīt aizsardzības ministram Pabrikam pēkšņi "uzkārsies" darba dators (nogrims vecs tralētājs, vai pazudīs kontrole pār dronu), var likumīgi izsludināt mobilizāciju, apbruņot militārās vienības (NBS un zemessardzi) un pārsviest pie Baltkrievijas un Krievijas robežām.
Ne velti Aizsardzības ministrija jau savlaicīgi sagatavoja likuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no mobilizācijas zemessardzē. Dezertieriem draud cietumsods uz laiku līdz 3 mēnešiem. Jā, rezervisti, pēc būtības, ir civilie, bet AM uzskata: dalīšana grupās un statusos nav attaisnojama, katra Latvijas iedzīvotāja pienākums ir aizsargāt savas valsts neatkarību un brīvību (pat ja neviens neuzbrūk).
Iespējams, neuzticamus zemessargus derētu saukt pie kriminālatbildības pirms kara, nevis tā laikā vai pēc. Nav taču iepriekš zināms, ar ko hipotētiskais konflikts beigsies, bet likumam pret dezertieriem jādarbojas arī miera laikā – tas uzmundrina cīņassparu un gatavību mobilizēties.
Ar "mašīnu sacelšanās" lozungiem
Latvijā izmēģina kaujas bezpilota mini visurgājēju Natrix lat-100. Aparāta apjoms pilnā komplektācijā nepārsniedz trešo daļu kubikmetra, tomēr izstrādātāji sola, ka tas varēs transportēt kannas, somas un pat ievainotos. Natrix lat-100 plānots ielaist armijas mācībās jau šovasar.
Iepriekš NBS komandieris Leonīds Kalniņš paziņoja, ka nākamajā desmitgadē Latvijas armija pārsvarā iegādāsies un apgūs jaunas tehnoloģijas. Šķiet, sapņi piepildās. Un tomēr vajadzētu gan labāk pārbaudīt kaujas dronu Natrix lat-100, pirms tas sāk darbu ar kareivjiem. Nevienam taču nav zināms, kas šim "pundurterminatoram" ir "prātā". Mēdz gadīties arī "mašīnu sacelšanās".
Piemēram, maija sākumā "dumpīgs" drons (25 kg smags, ar 70 km/h ātrumu) aizlidoja un neatgriezās. To atrada pavisam nejauši, divas nedēļas vēlāk. It kā jau smagu seku nebija, tomēr dažas dienas valsts gaisa telpa bija slēgta visa veida aviācijai. Daži taujāja: "Kā tas iespējams, ka debesīs lido drons, ko Latvijas armija nespēj noķert. Valsts iestādes lūdz iedzīvotāju palīdzību. Slēgta gaisa telpa. Gaisā pacelti Mi-17 un An-2, un neko nevar padarīt. Kas notiks, ja Krievija palaidīs dronu-spiegu?" Protams, tādi jautājumi adresēti aizsardzības ministram A.Pabrikam.
Jauni granātmetēji un zemes
Maijā Latvija pasūtīja Zviedrijā jaunu prettanku granātmetēju Carl-Gustaf M4 partiju, ko saņems līdz 2024.gadam. Ražotājs – kompānija "Saab" stāsta, ka jaunās paaudzes granātmetējs ir liels solis uz priekšu kareivjiem, kuri strādājuši ar vecajām versijām M2, it īpaši pārvietojoties ar ieroci. Šī frāze liecina, ka jaunā pārnēsājamā metāla caurule vienkārši ir vieglāka nekā vecā. Jaunās "caurules" deklarētā atbilstība kaut kādām gaidāmām inovācijām un perspektīvai munīcijai domāta tikai ar mērķi iemidzināt nodokļu maksātāju modrību. Bruņoto spēku modernizācijai, par ko iepriekš runāja ministrs Artis Pabriks, ar to nav nekāda sakara.
Un tomēr – kas noticis ar neesošā agresora tanku iznīcināšanai domāto pietiekami funkcionālo un mūsdienīgo pārnēsājamo iekārtu iepriekšējo partiju?
Latvijas militārais budžets 2020. gadam noteikts 2% līmenī no IKP (663 milj. eiro). Ar tādu naudu daudz ko var atļauties, un Aizsardzības ministrija aktīvi pārpērk zemesgabalus, ko pēc tam vienkārši varēs iznomāt vecākajiem partneriem NATO. Varasvīru militārā aktivitāte turpinās un dažam labam nes peļņu.
Maija beigās Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu norādīja: "Rietumu stratēģiskais virziens joprojām nes lielāko apdraudējumu Krievijas Federācijas militārajai drošībai." Kad Šoigu runā par draudiem, viņam noteikti prātā ataust Eiropas karte, kurā iezīmēti prioritārie mērķi atbildes un pārtveršanas raķešu triecienam. Vai militāristiem Rīgā tas ir zināms?
Uzvaras pārvērtēšana
9. maija priekšvakarā Latvijas vadība (no valdības līdz Saeimai) skaļi klāstīja, ka nepieciešams pārvērtēt Padomju Savienības ieguldījumu uzvarā Otrajā pasaules karā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aizgāja vēl tālāk – nacisma sagrāves dienā, 8. maijā viņš nolika ziedus pie latviešu SS leģionāru kapiem Lestenē. Pie tam paziņoja, ka uzvarētāju karā nebija. Pagājušajā gadā Pabriks faktiski paziņoja, ka Latvija bija fašistiskās Vācijas sabiedrotā un aicināja godāt latviešu leģionārus, jo tie esot "latviešu tautas un valsts lepnums". Atgādināšu, ka aptuveni 400 bijušie latviešu SS leģionāri šobrīd dzīvo valstī un aiz tās robežām, atklāti kolaboracionisti saņem no Latvijas valdības privilēģijas.
Protams, Latvijas prezidentu Egilu Levitu neuzaicinās apmeklēt Uzvaras parādi Maskavā 24. jūnijā. Un tajā pašā laikā 9. maijā ik gadus pie Uzvaras pieminekļa Rīgā pulcējas simtiem tūkstošu cilvēku, kam Uzvaras diena ir īpaša, svēta. Pat vecākajiem partneriem NATO (Lielbritānijai un ASV) ir noteikti uzvarētāji Otrajā pasaules karā. Vēsture vēl joprojām nav tāda, kāda tā patiktu Pabrikam.
