Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmēģina pašmāju bezpilota lidaparātus (BPLA), kuri paredzēti izlūkošanas un novēršanas iespēju, artilērijas uguns precizitātes un glābšanas operāciju efektivitātes celšanai.
Ārēji tas izskatās kā nacionālās aizsardzības rūpniecības tehnoloģiskais izrāviens un jauna armijas modernizācijas epizode. Pirms dažiem mēnešiem Latvijas NBS jau iepirka vietējo BPLA partiju, ko ražojuši uzņēmumi UAV Factory un Atlas Aerospace (līguma noteikumi tiek glabāti noslēpumā).
2018.gada pavasarī Latvijas firmas Atlas Dynamics droni saņēma prestižu starptautisko prēmiju industriālā dizaina jomā. BPLA tirgus Latvijā piecu gadu laikā pieaudzis 12 reizes, un nozares apgrozījums 2019.gadā pārsniedzis 11 miljonus eiro. Tomēr panākumu stāsts nav pārliecinošs.
Paralēli Atlas Dynamics uzvarām dizaina jomā Latvijas NBS iepirka ASV trīs taktiskās bezpilota sistēmas RQ-20A Puma par trim miljoniem dolāriem. Tas varētu liecināt par patriotisma deficītu vai arī par pašmāju produkcijas vājām īpašībām. Latvijas un citu Baltijas valstu gaisa telpā nepārprotami dominē ASV stratēģiskie BPLA RQ-4B Global Hawk.
Taktiski tehniskais raksturojums – tas ir liktenis
Kompānijas Atlas Aerospace portfelī ir vairāki interesanti piedāvājumi. Piemēram, militārais BPLA Blue J spēj sešas stundas pārvietoties ātrumā līdz 140 km/h. Pielietojuma rādiuss (sakaru distance) – līdz 150 km. Uzņēmums uzskata, ka Blue J būs pieprasīts ASV un Eiropā, lai arī, atklāti sakot, tā taktiski tehniskās īpašības nav nekādas izcilās.
Taktisko nišu, ko ierobežo militārā pielietojuma rādiuss līdz 150 km, jau sen aizņēmuši kvalitatīvie aparāti Orbiter (Izraēla), kas pārspēj daudzus konkurentus ar plašu izlūkošanas un uzbrukuma iespēju diapazinu, radio viļņu kontroles attālumu un spēcīgo videosignālu, datu plūsmas drošo šifrēšanu, autonomo lidojumu, kravas celtspēju un aizsardzību no radioelektronismās cīņas līdzekļiem.
Izmēru ziņā līdzīgais Izraēlas aparāts "Blue Horizon2" spēj lidot par 160 km tālāk, lielākā ātrumā, turklāt tā izgatavošanā izmantota "stealth" tehnoloģija (tas ir vāji pamanāms radaros).
Latvijas dronu ražotājiem ir grūti sacensties ar amerikāņu inženieriem-konstruktoriem. Salīdzinājumam: MQ-9 Reaper augstuma slieksnis ir 15 tūkstoši metru, cīņas rādiuss pārsniedz 4 tūkstošus kilometru. Viena aparāta cena ir atbilstoša – 30 miljoni dolāru.
Finanšu iepludināšana tamlīdzīgā apjomā nav reāla Atlas Aerospace vadībai, kas sapņo radīt "aifonus" dronu pasaulē un "atkost" pasaules tirgus segmentu Ķīnas korporācijai DJI un citiem globālajiem konkurentiem.
Nopietniem projektiem vajadzīgs laiks un milzu līdzekļi, taču Atlas Aerospace investori atvēlējuši vien astoņus miljonus dolāru. No tehnoloģiskas ražotnes viedokļa tas nav daudz. 2018.gadā Atlas Aerospace speciālisti montēja 50 aparātus mēnesī.
Protams, visi lielākie dronu ražotāji pasaulē cenšas pārspēt "aifonu". Latvijas BPLA lidojums pretī panākumiem būs grūts. Jāņem vērā arī tas, ka BPLA plašais pielietojums dažādu valstu armijās liek izstrādāt arī militāros pretdarbības līdzekļus – reaktīvās zalves uguns sistēmas un radioelektroniskās cīņas līdzekļus. Tas ir pastāvīgs, saspringts un daudzšķautņains zinātniski pētnieciskais darbs lielos kolektīvos. Modernās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai nestu uzvaru pirms kaujas vai pat tās vietā.
Piemēram, Krievijas jaunākās REC sistēmas spēj izkropļot navigācijas laukumu un apspiest pretinieka radiosignālus simtiem kilometru attālumā. Komplekss "Krasuha 4" efektīvi darbojas līdz 300 km attālumā. Analogu visā pasaulē nav arī unikālajam kompleksam "Borisogļebsk 2".
Tamlīdzīgu sistēmu darbības zonā domājamā pretinieka droni lidos uz visām pusēm, tikai ne uz mērķi. Cik gatavi kaujai ir Baltijas BPLA?
Izšķirošais brīdis
Latvijā ražotu BPLA atsevišķi panākumi nav noliedzami, piemēram, Otrā pasaules kara artefaktu meklējumos Grenlandē, taču jāpiebilst, ka galvenie dronu ražotāji Latvijā nemaz nav tik latviski. Kompānijai UAV Factory kopš 2009.gada ofisi ir Mārupē un ASV. Fakts ir visai daiļrunīgs.
Atlas Aerospace jau trešo gadu Rīgā izstrādā aparātus un montē no ārvalstīs ražotiem elementiem, taču uzņēmuma finansiālā "mamma" atrodas Īrijā, bet elementi pārsvarā ražoti Ķīnā. Kompānija tikai plāno atvērt oglekļa detaļu rūpnīcu Latvijā. To visu būtu grūti dēvēt par Latvijas inženieru sasniegumiem vai kolektīva (60 darbinieku) komerciālajiem panākumiem.
Unificētās lego-tehnoloģijas iespiežas visās razošanas nozarēs, pat militārās rūpniecības kompleksā. Situācija mūsdienās ir tāda, ka pat slikti izglītotie kaujinieki Sīrijā spēj samontēt veselu BPLA spietu burtiski "klēpī", no detaļu un bloku komplekta.
Tomēr Latvijā montētie lidojošie projekti diezin vai izies plašajā starptautiskajā tirgū ar 11 miljardu dolāru apjomu. NATO valstīm BPLA sistēmas pārsvarā piegādā ASV militārās rūpniecības komplekss, un diezin vai amerikāņi stimulēs konkurentus Baltijā.
Citos tirgos BPLA no Rīgas daudzos aspektos piekāpjas Ķīnā, Izraēlā un citviet ražotiem izstrādājumiem ar stabilu reputāciju. Panākumi iespējami tikai šaurā starptautiskajā programmatūras izstrādes sektorā.
