RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Latvijas ekonomiku šovasar gaida ievērojami zaudējumi, paziņoja ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš uzskata, ka valstij izdevies sekmīgi ierobežot "viltīgo vīrusu" atšķirībā no ES valstīm – tirdzniecības partneriem, kur situācija ir daudz sliktāka. Eksporta apjomu būtiskais kritums būs manāms jau saskaņā ar aprīļa datiem, bet vasarā situācija vēl pasliktināsies, brīdināja ekonomists.
Nepārprotami, 2020.gadā Baltijas valstu ekonomiku gaida kritums, un runa nav tikai par eksporta apjomu samazināšanos, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.
"Ekonomika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir cieši saistīta ar pakalpojumu nozari, kas nopietni cietusi un kurā turklāt ir liela daļa vidējā un mazā biznesa. Bez tam Baltijas valstis ir atkarīgas no parādu finansējuma, kas saistīts ar finanšu tirgu, kurš visur ir sabrucis. Tāpēc ekonomikas kritums būs nozīmīgs – vājie vienmēr zaudē pirmie. Kad Vācijā radīsies jautājums, kur izvietot ražošanu un vai vajadzīgi apakšuzņēmēji Austrumeiropā, iestāsies jauni riski, par ko agrāk nevienam nebija ne jausmas, – robežu slēgšanas riski," paskaidroja Zubecs.
Viņs norādīja, ka ekonomikas kritums Baltijā būs ne tikai nopietns, bet arī ilgstošs no stratēģisko seku viedokļa. Eiropas vispārējās krīzes apstākļos nav vērts cerēt, ka saglabāsies agrākās integrācijas saiknes starp Eiropas Savienības kodolu un perifēriju, konstatēja Zubecs.
"Pirmo signālu šajā stāstā raidīja Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmums – tā atzina, ka citu eirozonas valstu deficīta finansēšana no Eiropas Centrālās bankas puses neatbilst Vācijas likumdošanai. Kad ECB sāka iepirkt visu ES valstu obligācijas, vācieši pret to iebilda, norādot, ka viņi nodrošina Eiropas ekonomiskās sistēmas stabilitāti, bet ECB izšķiež šo drošības rezervi, lai atbalstītu valstis pirmsbankrota stāvoklī. Skaidrs, ka krīzes laikā ES balsti pārskatīs savu politiku perifērijas valstī, tostarp arī Baltijas valstīm sniedzamā atbalsta kontekstā," uzskata eksperts.
Viņš aicināja negaidīt, ka 2021.gadā ES perifērija ātri atjaunosies.
"Ja Austrumeiropas valstis demonstrēs vismaz minimālu izaugsmi, tas būs milzu sasniegums. Kaut nu perifērijas valstis nenoripotu ilgtermiņa recesijā uz ilgiem gadiem, taču tas ir absolūti reāli, ja donorvalstis atteiksies finansēt to ekonomiku," brīdināja Zubecs.
Starptautiskā valūtas fonda jaunākās prognozes liecina, ka ekonomikas kritums Latvijā 2020.gadā sastādīs 8,6%, Lietuvā - 8,1%, Igaunijā - 7,5%. Eiropas ekonomikas lietu komisārs Paolo Džentiloni brīdināja par to, ka dziļa recesija Eiropas Savienībā ir neizbēgama. Viņš prognozēja, ka eirozonas IKP samazināsies par 7,5%.
