Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas

© Sputnik / Александр НатрускинАналитик Центра общественно-политических исследований "Русская Балтика" Александр Носович
Аналитик Центра общественно-политических исследований Русская Балтика Александр Носович - Sputnik Latvija
Latvija, Lietuva un Igaunija cenšas panākt, lai Somija un Polija atvērtu robežas kopā ar viņām – tik liela ir Baltijas valstu atkarība no kaimiņiem.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija koronavīrusa pandēmijas apstākļos vienojusies atvērt kopīgās robežas 15. maijā. Latvijas prezidents Egils Levits norādīja, ka šai telpai varētu pievienoties arī Polija un Somija. Pie tam Eiropas Komisija ieteica visām ES valstīm profilakses nolūkos saglabāt slēgtas robežas līdz 15. jūnijam.

Флаг Европейского союза - Sputnik Latvija
Eiropas Komisija informējusi, kad ES valstīm ieteikts atvērt robežas

Baltijas valstis ir "saistītas" ar kaimiņiem – Somiju un Poliju, tāpēc arī izskanējuši ierosinājumi pievienoties robežu atvēršanai, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists, politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

"Polijas robežu atvēršanu vēlas visas Baltijas valstis – tā viņām ir izeja uz pārējo Eiropu. Ar Somiju saistīta Igaunijas Republika. Lielākā daļa igauņu, kuri dodas uz ārvalstīm, izvēlas Somiju: valoda ir līdzīga, nav tālu jābrauc, bet algas ir daudz lielākas. Tāpēc Igaunijai ir svarīgi, lai Somija ātrāk atvērtu robežas. Ar to pamatoti Baltijas centieni panākt robežu kopīgu atvēršanu, taču nekādi globāli secinājumi par jaunu politisko konfigurāciju Eiropā no tā neizriet," paziņoja Nosovičs.

Eksperts uzsvēra, ka runa ir par robežu daļēju atvēršanu, pirms atvērsies visas Eiropas Savienības robežas.

"Ja Polija un Somija pievienosies Baltijas valstu iniciatīvai, tas nenozīmēs nekādas īpašas starptautiski tiesiskās attiecības šo valstu vidū. Pieļauju, ka Baltijas provalstiskie propagandisti piešķirs šim faktam īpašu nozīmi, taču nekāda reāla satura robežu kopīgai atvēršanai nav," teica Nosovičs.

Marta vidū visas ES dalībvalstis, izņemot Īriju, pieņēma lēmumu slēgt robežas trešo valstu pilsoņu vizītēm. Marta beigās Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka nav gatava nosaukt koronavīrusa pandēmijas beigu termiņus. Epidēmija kopš gada sākuma izplatījusies no Ķīnas gandrīz visā pasaulē. Jaunākie dati liecina, ka ar to inficējušies vairāk nekā 4 miljoni cilvēku, vairāk nekā 283 tūkstoši cilvēku miruši, aptuveni 1,5 milj. izveseļojušies.

 

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала