Izskatīsim dažus spilgtus piemērus no Baltijas nesenajiem militāri politiskajiem soļiem.
Apšauda, tātad mīl
Igaunija stabili turas "stratēģisko panākumu" virsotnē (vai pašā bezdibeņa malā – tas atkarīgs no skata leņķa). 6.maijā ASV Gaisa spēku virsskaņas bumbvedēji B-1B Lancer organizēja mācību uzlidojumu igauņu poligonā. Jāpiebilst, ka bumbvedējiem atlika nepilnas divas minūtes lidojuma līdz Krievijas PGA sistēmas raķešu startam: zenītraķešu kompleksu S-350 "Vitjaz" komandas kaujas dežūrā Ļeņingradas apgabalā nevar droši zināt, ka "stratēģu" B-1B devušās mācību lidojumā ar inertām bumbām. Tie ir ļoti bīstami manevri, absolūti neattaisnots risks un reāla militārā konflikta provokācija.
Divi stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer ieradās Igaunijas gaisa telpā no Elsvortas aviobāzes Dienviddakotas štatā (ASV). Tie pārvarēja aptuveni 7600 kilometrus ar degvielas uzpildi gaisā. Pentagons apgalvoja, ka tas ir signāls par savaldīšanas iespējām jebkuram iespējamam pretiniekam. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks mācībās saskatīja, cik "nopietni noskaņotas ASV Baltijas valstu aizsardzībā" un akcentēja ASV stratēģisko bumbvedēju svarīgo lomu mācībās "Pavasara vētra". Manevros iesaistīti vairāk nekā 3 tūkstoši kareivju no NATO daudznacionālā bataljona un Igaunijas armijas.
Igaunijas un citu Baltijas valstu augošās poligonu iespējas patiešām ir iespaidīgas. 2019.gadā divi amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-52H izpildīja mācību uzlidojumu poligonā netālu no Kazlu Rūdas pilsētas Lietuvā. Jāpiebilst, ka 12 nomestās aviācijas bumbas BDU-50 imiktēja kodoluzbrukumu (ar modernizētajām kodoltermiskajām bumbām B61-12, kas īpaši adaptlētas darbam Eiropā). Tās nesola Baltijas valstīm neko labu, jo amerikāņi tās nav izstrādājuši aizsardzībai – tās tapušas, lai iznīcinātu visu dzīvo lielā platībā.
Nepārprotama kodoluzbrukuma izspēle nozīmē līdzīgu atbildes reakciju. Domājamā konflikta lokalizācija nav garantēta. Tehnoloģiski attīstītu pretinieku pilna mēroga karadarbībām nav ierobežojumu no uzbrukuma līdzekļu izvēles viedokļa, ieskaitot taktiskos kodolieročus (aviācijas bumbas, artilērijas lādiņi, zenītraķetes) un stratēģiskos kodolspēkus (starpkontinentālās ballistiskās un spārnotās raķetes).
"Open Spirit" duļķainie ūdeņi
No 4. līdz 14.maijam Latvijas piekrastē notiek NATO jūras kara spēku mācības "Open Spirit 2020". Iepriekš Ventspilī ieradās ārvalstu kara kuģu grupa, kurā ir Novēģijas JKS mīnu tralētājs "Otra", Nīderlandes JKS mīnu tralētājs "Willemstad", Vācijas JKS mīnu tralētāji "Datteln", "Weilheim", "Gromitz" un štāba kuģis "Donau". Mācībās piedalās Baltijas pretmīnu eskadras "Baltron" kuģi: Latvijas JS štāba kuģis "Virsaitis", mīnu tralētāji "Tālivaldis" un "Rūsiņš", kā arī igauņu mīnu tralētājs "Sakala".
"Open Spirit" galvenais uzdevums ir kuģniecību apdraudošo lādiņu meklēšana un likvidācija Baltijas jūrā. Jāpiezīmē, ka tādām operācijām ar desmit dienām gadā nepietiek, turklāt vienlaikus tiek pilnveidota štābu un ekipāžu mijiedarbība, plānveidīgi veidota uzticības atmosfēra.
Punkts par uzticību liek neviļus pasmaidīt, jo iepriekš – 2014.gadā mācības "Open Spirit" Latvijā iezīmēja kara jūrnieku kautiņu un huligānisms. Toreiz Ventspils mērs Aivars Lembergs bija tik sašutis, ka politiski gluži nekorekti paziņoja: ārvalstu kareivji ignorē vietējos likumus un uzvedas cūciski. Protams, sadzīve un attiecības krastā nav galvenās, daudz svarīgāka ir lādiņu meklēšana un likvidācija jūrā.
Starptautiskie manevri (pretmīnu operācijas) "Open Spirit" notiek ik gadus kopš 1994.gada Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ūdeņos (pēc kārtas). Principā, būtu loģiski, ja ceturtdaļgadsimta laikā Baltijas valstu piekraste būtu attīrīta no Otrā pasaules kara laiku munīcijas. Taču ilgadējie pūliņi zem "Open Spirit" vimpeļiem" rezultāti – vienību neitralizēto mīnu un lādiņu skaits – izskatās relatīvi pieticīgi. Salīdzinājuma: Otrā pasaules kara gados Baltijas jūrā tika izmesti vairāk nekā 150 tūkstoši mīnu, no tiem 80 tūkstoši – Somu līcī. Saskarsmē ar kuģiem un zemūdenēm uzsprāguši tikai daži simti lādiņu, vairākus tūkstošus pēc 1945.gada izzvejoja padomju kara jūrnieki. Kopš 1994.gada pretmīnu operācijās atrasti un neitralizēti tikai daži simti lādiņu. Piemēram, 2012.gadā neitralizētas 87 jūras mīnas, 2015. – 37 jūras mīnas un lādiņi. Priekšā vēl ir milzums darba, un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piekrastes ūdeņi nebūt nav lielākā problēma.
Pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā tika nogremdēts milzīgs daudzums ķīmisko lādiņu, tikai Gotlandes ieplakā vien – aptuveni 8 tūkstoši tonnu bumbu un lādiņu. Laika gaitā un jūras ūdens iedarbībā turpinās metāla korozija. Ķīmiskā katastrofa apdraud daudzas Baltijas reģiona valstis, tāpēc "Open Spirit" nelielās "klapatas" izskatās paradoksāli. Rodas iespaids, it kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vecākie partneri NATO itin vienkārši bez mazākās steigas pēta fārvaterus, hidroloģiju, sēkļus un piekļuvi Krievijai.
Neptūna svētki
Tuvākajā laikā Lietuvas Jūras spēki paplašinās sastāvu – plānots Lielbritānijā iegādāties trešo mīnu tralētāju ("Hunt" klases kuģis, norakstīts 2017.gadā). Divus norakstītus šī tipa tralētājus Lietuva jau nopirka 2008.gadā, un pēc kapitālā remonta kuģi no 2011.gada turpina dienestu ar jauniem nosaukumiem – "Skalvis" un "Kurčis". Kāpēc Lietuvas JS lemts tāds liktenis – "nonēsāt" vecos (vēsturiskajā dzimtenē jau norakstītus) britu tralētājus vai norvēģu patruļas kuterus? Pat, ja 40 gadus vecie tralētāji vēl spēj pārvietoties, tos tomēr labāk būtu nodot muzejā, nevis pārdot.
Atgādināšu, ka militārajām vajadzībām Lietuva tērē 2% IKP, un 5.maijā valsts prezidents Gitans Nausēda apsolīja NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, ka šie 2% tiks piešķirti, neskatoties uz pandēmijas radīto sarežģīto ekonomisko situāciju. Valsts bruņotie spēki veido daļu Ziemeļatlantijas alianses militārās struktūras, un it kā viņu rīcībā vajadzētu būt modernākajiem militārās tehnikas paraugiem. Taču sauszemes spēki vēl joprojam bruņoto ar padomju laiku kara transporta helikopteriem (Mi-8) un bruņutehnika (BTR-60, BRDM-2, MT-LB). Republikai ir stipras jūras tradīcijas, taču mūsdienās jūras spēki ir visvājākie – tajos ir tikai trīs tralētāji un četri patruļas kuteri, būvēti pagājušajā gadsimtā. Lietuvas JS rīcībā nav nekāda raķešu bruņojuma (tā ir XXI gs. galvenā tendence).
Paskatīsimies, kāds tas "Hunt" īsti ir. Šī tipa tralētāji sākti būvēt 1980.gadā (kopā – 13 vienības). Piekrastes akvatorijas darbarūķa tonnāža ir 615 tonnas, tas ir 60 metrus garš, 10 metrus plats, ar stikla plastikas korpusu, divu dīzeļa dzinēju kopējā jauda ir 3800 zirgspēki, ātrums – apmēram 35 km/h. Ekipāža – 45 cilvēki. Bruņojums ir pieticīgs: kuģim ir viena 40 mm kalibra zenītartilērijas iekārta "Bofors" un divas 20 mm kaliba artilērijas iekārtas. Radioelektroniskās iekārtas: navigācijas RLS, radioelektroniskās cīņas sistēma "Matilda" UAR-1, divas hidroakustiskās stacijas. Mīnu meklēšanai tralētājam paredzēta arī akvalangistu komanda ar diviem autonomiem mīnu neitralizācijas zemūdens aparātiem (ražoti Francijā 1980.gadā).
Lielbritānijā ir vēl pieci "stipri veterāni" Hunt. Un valsts Aizsardzības ministrijas Militārās tehnikas un iekārtu tirdzniecības pārvalde meklē apakšuzņēmējus viena tralētāja kapitālajam remontam un modernizācijai Lietuvas JS interesēs (provizoriskā darbu vērtība – 50 miljoni sterliņu mārciņu). Šajā darījumā Lielbritānijas AM plāno nopelnīt aptuveni 1 miljonu mārciņu, savukārt tralētāja utilizācijai būtu jāizdot 750 tūkstoši mārciņu. Interesanta aritmētika. Īsti "Neptūna svētki". Taču aiz skaitļiem vīd alianses vecāko partneru iecietīgā attieksme pret jaunākajiem. No vienas puses, - nolietots bruņojums "ar plašu žestu", no otras, - militārā budžeta pieaugums. Nothing personal, just business.
