Liktenīgais lēmums – piespiest "slānekļa revolūcijas" epicentra naftas kompānijas ierobežot ieguvi – iespējams, tiks pieņemts jau 5.maijā, turklāt Teksasas naftas sektora regulēšanas valsts aģentūra nekādus "burkānus" izdāļāt nedomā. Ierēdņu rokās ir tikai smaga pātaga – sods par katru "lieko" barelu. Lai pie zaudējumiem pieradušās slānekļa firmas neuzskatītu to tikai par nerentablā biznesa tālākiem izdevumiem, piedāvāts noteikt sodu 1000 dolāru apmērā par barelu – tam vajadzētu atvēsināt pat brīvību mīlošākos naftas ieguvējus, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
"Houston Chronicle", Teksasas galvenais medijs, stāsta par ieguves ierobežošanas plānu un to, kādas cīņas izvērsīsies ap tā pieņemšanu:
"Teksasas dzelzceļa komisija, kas regulē naftas un gāzes nozari, ierosināja sabiedrisko diskusiju par ierosinājumu, kas ļautu samazināt naftas ieguvi štatā par 20% mēnesī. (..) Piedāvātā rīkojuma teksts tika publicēts pirms sēdes, kurā komisija plāno balsojumu par plānu (sēde notiks otrdien, 5.maijā). Komisija nav laidusi klajā rīkojumus par ieguves samazināšanu kopš 70.gadiem, taču jēlnaftas pārdaudzums pasaulē, kas veidojies koronavīrusa pandēmijas rezultātā, mudināja (slānekļa naftas ieguves kompānijas – aut.) "Pioneer Natural Resources" un "Parsley Energy" lūgt aģentūru izmantot savas pilnvaras prerogatīvu. Lūgums radīja plaisu naftas un gāzes nozarē: mazo ražotāju un dabas aizstāvju koalīcija atbalsta ieguves ierobežošanu, savukārt nozares tirdzniecības asociācijas, lielās kompānijas un cauruļvadu operatori kategoriski iebilst."
Samazināšana par 20% - tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Teksasai nāktos ierobežot, ja štats vai ASV kopumā būtu parakstījušas vienošanos ar OPEC+. Diezin vai šāds skaitlis izraudzīts nejauši. Pastāv zināmas aizdomas, ka ir noteikts politiskais pieprasījums pieņemt tādu lēmumu, taču tas nenozīmē, ka lēmums tiks pieņemts.
ASV patlaban darbojas modelis "tirgus lemj", un tas faktiski noved pie tādiem incidentiem, kā nesenais amerikāņu naftas West Texas Intermediate cenu kritums līdz negatīvam lielumam, taču šis modelis daudzus neapmierina. Nelielie naftas ieguvēji (Teksasā ir liels skaits kompāniju, kurās strādā pa 20 cilvēki un kas iegūst mazāk nekā 1000 barelus dienā) labprāt gribētu panākt ieguves samazinašanu. Teksasas komisijas projekts paredz, ka "mazais naftas biness" būs atbrīvots no kvotām, ierobežojumi skars lielās un vidējās kompānijas. Kompānijas "Pioneer Natural Resources" un "Parsley Energy", kas iniciēja piespiedu ierobežojumu ideju, ir lielie slānekļa ieguvēji, tomēr daudz mazāki nekā konvencionālās naftas industrijas giganti, tādi kā "Exxon" vai "Chevron". Ierobežojumu iniciatori cer, ka ieguves samazināšana dos viņiem iespēju izdzīvot līdz augstākām cenām, savukārt no finansiālā viedokļa vājākie konkurenti jebkurā gadījumā bankrotēs.
Amerikāņu žurnālisti taisnīgi atzīmē, ka konvencionālās naftas industrijas giganti iebilst pret ierobežojumiem, lai arī īstermiņa perspektīvā var gūt ievērojamu labumu. Viņu viedoklis ir loģiski saprotams: viņi vēlas vispirms ieraudzīt, kā nomirs slānekļa kompānijas, tas ir, vienkārši likvidēt tās, izmantojot situāciju ar koronavīrusu, un tā labad ir gatavas dažus mēnešus vai ilgāk paciest zemas cenas. Protams, oficiāli tās apliecina, ka rūpējas par brīvo tirgu, taču jābūt pavisam naivam, lai noticētu amerikāņu naftas industrijas "vecā" segmenta kapteņu ideālismam pēc gadiem ilgās slānekļa kompāniju pašdarbības.
Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg konstatēja, ka stāsta beigas jebkurā gadījumā būs skumjas: "Naftas negatīvās cenas, tankkuģi jūrās ar pilnām tilpnēm kravas, ko neviens nevēlas saņemt, un treideri, kuri radoši risina naftas uzglabāšanas jautājumu. Nākamā nodaļa naftas krīzē tagad ir neizbēgama: naftas rūpniecības nozīmīgās daļas kuru katru brīdi var slēgties."
No amerikāņu puses loģiskāk būtu faktiski pievienoties Saūda Arābijai, Krievijai un citiem atbildīgajiem naftas ieguvējiem. Taču pat pašā Teksasas komisijā ir "tirgus fundamentālisti". Viens no viņiem, priekšsēdētājs Veins Kristiāns (viņam neizdevās nepieļaut, lai dienas kārtībā parādītos ierosinājums par ieguves samazināšanu), nolēma nākt klajā ar aicinājumu aizsargāt brīvo tirgu, neskatoties ne uz kādiem faktoriem: "Tiklīdz Covid-19 paliks aiz muguras, naftas produktu, piemēram, benzīna pieprasījums neapšaubāmi pieaugs, jo amerikāņi atkal sāks braukāt uz darbu. Situācija stabilizēsies. Runa nav par "ja", runa ir par to, "kad" tas notiks. Šī nav pirmā krīze, ar ko saskarusies mūsu valsts, nav arī pēdējā. Taču vienmēr, kad mēs saskaramies ar grūtībām, Amerika kļūst stiprāka, tāpat kā Teksasa. Tāpēc es joprojām pieturēšos pie brīvā tirgus principiem un iebildīšu pret kvotēšanu Teksasā."
ASV var atteikties no ierobežojumiem. Domājams, tas ne īpaši ietekmēs valts naftas tirgus likteni, toties Teksasas komisijas lēmumam būs visai nopietnas ģeopolitiskās sekas. Lieta tāda, ka jau 2019.gadā amerikāņu eksperti nopietni bažījās par to, ka Saūda Arābija un Krievija ir radījušas jaunu naftas aliansi, kas varēja celt un pazemināt "melnā zelta" cenas, turklāt aliansē piedalījās gan OPEC, gan citas valstis. 2020.gadā, kad OPEC+ darījums nesekmējās, amerikāņu ģeopolitikas eksperti, protams, ļoti nožēloja naftas cenu krišanos, taču milzīgi priecājās par to, ka alianse, kas viņus biedēja pērn, vairs neapdraud amerikāņu globālo enerģētisko politiku, kā arī ASV diplomātiju Tuvajos Austrumos. OPEC+ jaunais bezprecedenta darījums zināmā mērā atkal atmodina amerikāņu šausmas un pat pastiprina tās, jo tagad darbību koordinācija naftas tirgū ir paplašinājusies un iekļauj arī NATO valsti. Financial Times vēsta, ka "Norvēģija samazinās naftas ieguvi par 13%", tātad Norvēģijas valdība ir izpildījusi savu neformālo solījumu OPEC+ valstīm.
Krīze beigsies, taču paradums vienoties par naftas tirgu likteni bez ASV itin labi var saglabāties. Tiesa, pat relatīvi vientuļas vai vismaz mazākumā būdamas, Savienotās Valstis var mierināt sevi ar faktu, ka "brīvā tirgus" principi palikuši neskarti.
Tikai slānekļa sektoru šie principi tik un tā nepabaros.
