RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Gaiss Rīgā patiešām ir kļuvis tīrāks, taču nevis pateicoties koronavīrusa pandēmijai un ārkārtējās situācijas režīmam, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Asociācijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanai vadītājs Andrejs Laškovs.
Sensori, kuri reģistrē gaisa kvalitāti, fiksē, ka putekļu daudzums Rīgā kopš marta vidus ir samazinājies par aptuveni trešdaļu. Tā ir daļa pasaules tendences – kopš janvāra līdz aprīļa sākumam pasaulē gaisā būtiski samazinājās slāpekļa dioksīda NO2 satura līmenis, kuru galvenokārt izdala automobiļi, rūpnīcas un elektrostacijas.
Taču, pēc Laškova sacītā, tās nav obligāti pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu sekas. Ekoloģiskie rādītāji, tai skaitā gaisa tīrība, tiešā veidā ir atkarīga no valsts politikas un konkrētu pilsētu vadības.
"Mēs ļoti labi redzam, kā mainās gaiss atsevišķās Vācijas pilsētās, kur dīzeļa daļiņu izmeši ir novesti līdz minimumam. Un gaisa kvalitāte ir daudz augstāka, pat salīdzinājumā ar Rīgu," paziņoja Laškovs.
Rīgā, pēc viņa sacītā, situāciju ar gaisa kvalitāti ievērojami uzlaboja tas, ka pērn Rīgas ostas Ogļu terminālis tika pārcelts no pilsētas centra uz Krievu salu.
"Mums tas bija saistīts ar ogļu termināli, kurš atrodas pavisam netālu. Eiropā nemēdz būt tā, ka šādi termināļi atrodas pilsētas centrā, tā mums padomju pagātne palikusi. Labi, ka to pārcēla," sacīja Laškovs.
Turklāt, pēc viņa teiktā, šobrīd ir redzama pozitīva tendence.
"Mums, rīdziniekiem, par labu šobrīd ir tas, ka ogļu patēriņš samazināsies. Tas ir saistīts ar ļoti daudziem faktoriem, piemēram, ar notekūdeņu attīrīšanu. Eiropas valstīs tas notiek daudz aktīvāk, un sodi tur ir daudz augstāki. Taču arī pie mums tīrības kritēriji paaugstinās, un pastāv cerība, ka mēs dzīvosim ar tīrāku gaisu," paziņoja Laškovs.
Daži speciālisti saista piesārņojuma samazināšanos Rīgā arī ar mainīgo ziemu, sakarā ar ko nebija nepieciešams novērst ceļu apledojumu, kas veicināja smilšu un sāls daļiņu skaita samazināšanos Rīgas ielās.
