RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Slimību izplatība pilsētās ir 1,5 reizes augstāka, nekā laukos. Taču pietiekami augsts veselības aprūpes pieejamības līmenis veicina to, ka pilsētnieku mūža garums ir lielāks, raksta Grigorijs Antonovs Bb.lv.
No citas puses skatoties
KF vicepremjere Tatjana Goļikova nesen publicēja šādus skaitļus. Krievijā, saskaņā ar 2018. gada apkopotajiem datiem, pilsētnieki dzīvo gandrīz par diviem gadiem ilgāk, nekā laukos (73,3 gadi pret 71,7 gadiem). Taču iedzīvotāju novecošanas procesi un ar to saistīti izaicinājumi ir vairāk raksturīgāki pilsētas iedzīvotājiem, nekā laukiem.
No vienas puses skatoties, pilsētās ir augstāka sociālo pakalpojumu, izglītības un medicīnas iestāžu pieejamība, attīstīta infrastruktūra, kura ļauj ievērot veselīgu dzīvesveidu. No otras puses – tajās ir stiprāks vides piesārņojums, pieklibo gaisa un ūdens kvalitāte, pieaug atkritumu daudzums un trokšņu līmenis.
Tas viss rada pamatu alerģiskas reakcijas, bronhiālās astmas, onkoloģisko saslimšanu, nervu sistēmas un citu slimību ierosinātājiem, norādīja vicepremjere. Turklāt savs "ieguldījums" sirds un asinsvadu sistēmas un kaulu un muskuļu sistēmas attīstībā ir pilsētnieku zemajai fiziskajai aktivitātei, ko tostarp nosaka augsta transporta pieejamība. Savukārt augsts iedzīvotāju blīvums veicina infekcijas slimību attīstību.
Nav ar ko lepoties
Līdzīga situācija izveidojusies arī Latvijā. Saskaņā ar Latvijas CSP datiem, vidējais mūža garums Rīgā un tās apkaimē 2018. gadā sastādīja 76,3 gadi, Rīgas rajonā – 75,9, Vidzemē – 74,5, Kurzemē – tie paši 74,5 gadi, Zemgalē – 74,3, Latgalē – 72,5 gadi.
Korelācija ir ļoti skaidra – jo tālāk Latvijas iedzīvotājs dzīvo no pilsētas civilizācijas, jo mazāk laika viņam atmērīts. Neraugoties uz svaigo gaisu, veselīgo uzturu un citiem lauku dzīves labumiem.
Šajā sakarā ļoti izbrīna nesenais Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa paziņojums par to, ka Latvijā esot pārāk daudz slimnīcu. Redzies, teju puse no tām ir lieka.
Bet, ja varasiestādes ķersies klāt medicīnas iestāžu skaita samazināšanai, tad, protams, likvidēs tās iestādes, kas atrodas provincē. Un ir acīmredzami, ka pēc šādas rīcības plaisa starp pilsētnieku un laucinieku mūža garumu tikai palielināsies. Diez vai tas ir tas, ar ko valsts varētu lepoties.
Cita pieeja
Kā jau bija rakstīts, Krievijā ir līdzīgas problēmas ar iedzīvotāju veselību. Taču KF tās grasās risināt nedaudz savādāk, necenšoties slēgt slimnīcas.
Tā kā cilvēku veselības riski ir augstāki miljonu iedzīvotāju pilsētās, tām tiek piedāvāts veidot visiem iedzīvotāju slāņiem un grupām ērtu pilsētvidi, turklāt atsakoties no rajonu funkcionālās iedalīšanas un ar pāreju uz to veidošanu pēc finanšu vai citām pazīmēm.
Popularitāti gūst pilsētvides plānošanas pieeja ar uzsvaru uz atsevišķu grupu – bērnu, vecākā gadagājuma cilvēku, cilvēku ar ierobežotām iespējām – vajadzībām. Vienlaikus attīstās tehnoloģijas, kas samazina apkārtējās vides negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību – gaisa un ūdens attīrītāji, fiziskās aktivitātes iekārtas, ainavu arhitektūras plānošana, droši ceļi un tā tālāk.
Par vēl vienu veselības veidošanas mehānismu Krievijas pilsētās uzskata pāreju uz veselīga uztura principiem. Naturālās ražošanas trūkuma dēļ pilsētās prioritāru nozīmi gūst pārtikas produktu un to izejvielu drošības un kvalitātes jautājumi.
Savukārt ekoloģiskā situācija pilsētniekiem rada paaugstinātu vitamīnu, uzturvielu un citu veselīgu vielu nepieciešamību, kas ļautu samazināt apkārtējās vides kaitīgos faktorus un saglabāt veselību optimālā līmenī. Šīs problēmas plānots risināt ar motivācijas veidošanu cilvēkiem, lai viņi mainītu uztura ieradumus.
Piemēram, atteiktos no ātrās ēdināšanas pakalpojumiem.
Sākuši ilgāk dzīvot
Tiesa, viss nav tik slikti, nevajag sabiezēt krāsas. Vidējais mūža garums Latvijā sen un nemitīgi pieaug. Saskaņā ar CSP aprēķiniem, no 2011. līdz 2018. gadam Rīgas reģionā tas pieaudzis par 2,2 gadiem, Pierīgā – par 1,8 gadiem, Vidzemē – par 1,5 gadiem, Kurzemē – par 1,8, Zemgalē – par diviem gadiem, Latgalē – par 2,1 gadu.
Cilvēku veselības ziņā pasaule nekad nav jutusies tik labi, kā tagad. Bērnu skaits, kuri ik gadu mirst uz planētas nesasniedzot piecu gadu vecumu, kopš 2000. gada samazinājies divas reizes – līdz 5,6 miljoniem. Vidējais gaidāmais mūža garums pasaulē šajā laikā pieaudzis līdz 71 gadam – par pieciem gadiem vairāk.
Saskaņā ar pērn noslēgtā Amerikas Veselības izpētes un novērtēšanas institūta apvienoto speciālistu grupas pētījumu, vīrieši Latvijā 1990. gadā dzīvoja vidēji līdz 64,79 gadiem, sievietes – līdz 75,03 gadiem. 2013. gadā šie rādītāji sastādīja 70,17 gadus vīriešiem un 79,83 – sievietēm. Tātad medicīnas panākumi, vispārējā labklājības izaugsme un pārmaiņas attieksmē pret dzīvi uzdāvināja Latvijas vīriešiem ceturtdaļgadsimta laikā papildu 5,38 dzīves gadus, sievietēm – 4,8.
Taisnības labad jāsaka, ka Latvija ar tās esošajiem 70,17 un 79,83 gadiem vīriešiem un sievietēm netiek līdzi bagātajām Eiropas valstīm, kur vīrieši dzīvo 78-79 gadus, bet sievietes – 82-84 gadus un vairāk.
Kā kurš sevi piebeidz
Cita svarīga iepriekšminētā pētījuma daļa attiecas uz slimībām, kuras visvairāk ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un viņu gaidāmo mūža garumu.
Zinātnieki noskaidroja, ka slimības, kas noved pie priekšlaicīgas nāves, sevišķi infekcijas slimības, tādas kā tuberkuloze vai dizentērija, vairs nav aktuālas, un dzīves kvalitāti arvien vairāk ietekmē hroniskas saslimšanas. Tā ir arī Latvijas realitāte, kur "slimību vēsture" maz atšķiras no tās, kura vērojama kaimiņu palātās, jeb citās Austrumeiropas valstīs.
Pirmajā vietā nozīmes ziņā mums ir sirds išēmiskās slimības, otrajā – galvas smadzeņu slimības (galvenokārt, insults), trešajā – sāpes mugurā un kaklā (piemēram, radikulīts). Tām seko maņu orgānu slimības, miokards, plaušu vēzis, Alcheimera slimība, apzināta kaitējuma nodarīšana sev, depresija. Latvijas iedzīvotājiem desmit bīstamāko slimību sarakstu noslēdz diabēts.
