Kad atcels ierobežojumus? Koalīcija apsprieda ārkārtējās situācijas atcelšanu

© Saeima / Ieva ĀbeleПремьер-министр Кришьянис Кариньш
Премьер-министр Кришьянис Кариньш  - Sputnik Latvija
Jebkādi lēmumi par ierobežojumu pārskatīšanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju būs pakāpeniski, paziņoja pēc koalīcijas partiju sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas partiju sadarbības padomē tika apspriests jautājums par to, kādā kārtībā tiks atcelti ierobežojumi pēc 12. maija. Skaidrs, ka visu uzreiz neatcels, taču jau šodienas sēdē valdība sāks skatīt izņēmuma stāvokļa pakāpeniskas izsludināšanas noteikumus.

Spriežot pēc visa, valdība grasās pieturēties pie plāna, ko piedāvāja veselības ministre Ilze Viņķele: pilna visu ierobežojumu atcelšana 12. maijā nenotiks, tomēr, ņemot vērā epidemiologu rekomendācijas, tiks noteikti kritēriji, pēc kuru sasniegšanas notiks pakāpeniska ierobežojumu atcelšana.

Латвийский центр инфектологии - Sputnik Latvija
Latvija atceļ daļu ierobežojumu, neraugoties uz Covid-19 uzliesmojumu patversmē

Pēc ilgas apspriešanas koalīcijas padomes sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nosauca piedāvāto modeli par "vienīgo pareizo ceļu risku mazināšanai". Pēc viņa domām, visi pārējie ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu atcelšanas veidi "nes pārāk lielus riskus iedzīvotājiem". Iespējams, atzīmēja viņš, notiks kaut kāda ierobežojumu mazināšana uzreiz pēc 12. maijā, un pēc tam, pakāpeniski, tiks samazināti ierobežojošie pasākumi jūnija sākumā un jūlijā, atkarībā no tā, cik lielā mērā izdosies ierobežot infekcijas izplatību.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars pauda līdzīgu domu: visi Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojošie pasākumi netiks atcelti uzreiz pēc 12. maija: "Esmu drošs, ka pēc 12. maija ierobežojumi nepazudīs, jautājums ir tikai, vai un kā tie varētu tikt mazināti." Konkrētu lēmumu par to, vai ārkārtējā situācija valstī ir vai nav jāpagarina, valdība pieņems uz epidemiologu izteikto rekomendāciju pamata, paziņoja viņš.

Viņš atgādināja, ka pateicoties ieviestajiem pasākumiem, tika izglābtas cilvēku dzīvības un novērsta humanitārā katastrofa: "Ierobežojumi nav politiķu untums, tā ir nepieciešamība. Protams, tie rada diskomfortu un grūtības, bet, ja būtu humānā katastrofa, ja būtu paralizēta medicīnas sistēma, mēs tāpat būtu nonākuši pie krietni lielākām sociālekonomiskām grūtībām."

Kas notiks ar pasažieru pārvadājumiem?

Viens no galvenajiem jautājumiem padomes sēdē bija starptautiskās pasažieru satiksmes atjaunošanas perspektīva. "Lai lemtu par komerclidojumu atsākšanu Rīgas lidostā, jāvērtē, vai citās valstīs ar Covid-19 saistītā epidemioloģiskā situācija ir līdzīga," paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pašlaik, pēc viņa sacītā, jautājumu par komerclidojumu atjaunošanu apspriež ES valstu līderi.

 Анатолий Альштейн, вирусолог, доктор медицинских наук, член Нью-Йоркской академии наук - Sputnik Latvija
Virusologs: tuvākajās nedēļās valstis sāks atcelt pandēmijas radītos ierobežojumus

"Ja mēs gribētu atvērt savu lidostu, tad jāsaprot, vai otrā galā var nosēsties," paziņoja premjers. Tāpat viņš atzīmēja, ka valdībai tiks piedāvāts iespējamais ierobežojumu atcelšanas algoritms, vadoties pēc epidemioloģiskās situācijas Eiropā.

Tostarp jau nākamnedēļ valdība, acīmredzot, pieņems pirmos grozījumus ierobežojošo pasākumu liberalizācijas virzienā pēc 12. maija. Un lidostas darbs ir viens no prioritārajiem pasākumiem. "Svarīgs pakāpeniskums, jo pretējā pusē jābūt līdzīgiem apstākļiem, jo negribam neviļus veicināt jaunu vīrusa izplatības vilni. Uzmanīgi skatīsimies un vērtēsim. Valdība ieklausās epidemiologu vērtējumos," paziņoja premjers.

Šonedēļ, iespējams, Baltijas valstu līderi apspriedīs pierobežas ierobežojumu atcelšanas iespēju Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mērogā.

Eksāmeni būs, bet ne visiem

Vēl viena aktuāla problēma – ko darīt ar skolu eksāmeniem. Mācību gads, acīmredzot, noslēgsies tālmācību režīmā – vienas-divu nedēļu nodarbību dēļ nav jēgas dzīt bērnus skolā. Savukārt attiecībā uz 12. klašu eksāmeniem Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars izteica sekojošu paziņojumu: "Par 12. klašu eksāmeniem ir diezgan liela vienprātība par to, ka tiem būtu jānotiek. Tomēr attiecībā uz 9. klasēm panākta vienošanās, ka rīt vēl valdībā šo jautājumu neskatīs, bet Saeimas apakškomisijā par to tiks diskutēts." Nacionālās apvienības viedoklis: rīkot centralizētos eksāmenus 9.klasēm šajā situācijā nebūtu samērīgi, tomēr diskusija varētu būt par iestājpārbaudījumiem atsevišķās vidusskolās un ģimnāzijās, kurās tradicionāli ir lielāks konkurss.

Un atkal par atbalstu

Jo tuvāk finālam, jo aktīvāki top valdības pūliņi ekonomikas atbalstīšanā. Tā, pēc premjerministra sacītā, koalīcijas partijas vienojās par to, lai piešķirtu 75 miljonus eiro infrastruktūras projektiem, kas saistīti ar ceļu būvniecību. Pēc premjera sacītā, tas palīdzēs ekonomikas attīstībai, pie tam, visos Latvijas reģionos, sniegs iespēju "izkļūt no bedres, kur iegājusi teju visa pasaule".

В Латвийском центре инфектологии развернута мобильная лаборатория для сдачи анализов на коронавирус - Sputnik Latvija
PVO aicina neatcelt ierobežojošos pasākumus pārāk agri

Vēl 150 miljonus eiro aizdevumu piesaistīšanas kvotu veidā saņems pašvaldības. Valdība ir gatava atļaut vietējām varasiestādēm piesaistīt līdzekļus, to skaitā Valsts kasē, lai pabeigtu infrastruktūras projektus. Līdzīgi ceļu gadījumam, tie dos iespēju nodarbināt cilvēkus un sildīt ekonomiku reģionos. Prioritāti gūs projekti, kuru īstenošanai ir nepieciešams tikai tas finansējums, kas var tikt saņemts Valsts kasē.

Piecus miljonus valdošā koalīcija vienojās piešķirt Latvijas zinātniekiem. Līdzekļi tiks novirzīti pētījumiem, kas ir saistīti ar Covid-19. Turklāt, kā tika atzīmēts preses konferencē, runa ir ne tikai par medicīniskiem pētījumiem, bet arī par darbiem inženiertehniskā un sociālekonomiskā jomā. Pēc premjera domām, zinātnieku izstrādes var sniegt stimulu Latvijas ekonomikas attīstībai. Lēmums par to, kā un kurš saņems finansējumu, tiks pieņemts tuvākajā valdības sēdē. Iepriekš tika apspriesta ideja par 30 miljonu eiro piešķiršanu zinātniekiem, taču pašlaik tika nolemts iztikt ar mazāku summu, saglabājot iespēju palielināt dotācijas nākotnē.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала