RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Cilvēka kā sugas izdzīvošanas stratēģija patlaban ved pie viņa dzīves vides iznīcināšanas, tāpēc nepieciešama šīs stratēģijas maiņa, lai saglabātu planētu un izvairītos no pandēmiju atkārtošanās, sarunā ar aģentūru RIA Novosti norādīja bioloģe ANO konvenciju dzīvnieku un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas konferenču dalībniece Marija Voroncova.
"Virusologi uzskata: ja cilvēce tiks galā ar Covid-19, taču nemainīs savu sugas stratēģiju, pēc diviem gadiem sāksies vēl kaut kada pandēmija. Pastāv liels skaits vīrusu, un tie ir jauni cilvēkiem. Ja vīruss vai parazīts ir jauns, tas parasti ir ļoti bīstams, nāvējošs organismam. Ja mēs nemainīsim savu sugas stratēģiju, pandēmijas turpināsies. Pēc šīs pandēmijas mums ir jāsaprot, kā mēs saglabāsim savu dzīves vidi," konstatēja Voroncova.
Viņa atzīmēja, ka cilvēks ļoti lielā mērā ietekmē visas Zemes ekosistēmas.
"Sāk izzust ūdenszāļu-lamināriju meži – tas ir daudzu jūras bezmugurkaulnieku un zivju biotops, dzīves un vairošanās vide, "bērnudārzs". Domājams, tas noticis tāpēc, ka jūra kļuvusi siltāka, un tas turpināsies. Aktīvi attīstās dziļūdens zvejniecība. Zivis zvejo ar traļiem, un pie tam iet bojā visa dziļūdens fauna," Voroncova paskaidroja.
Viņa atzīmēja, ka okeāna dzīlēs jau sen atrasts liels skaits retzemju metālu atradņu.
"Visa pasaule uzskata, ka tie ir jādabū. Tur atrodams kobalts, mangāns un daudz kas cits, kas tiek izmantots mobilajos telefonos un elektroniskajās iekārtās. Pašlaik ANO paspārnē radīta starptautiska organizācija dziļūdens ieguves jautājumos, no šī gada bija jāizsniedz licences iecirkņu apgūšanai okeānā," pastāstīja bioloģe.
Eksperte precizēja, ka jau patlaban izstrādāti aparāti, kas "izgrauzīs" dibenu 4-5 kilometru dziļumā un pēc tam nogādās iegūto pa cauruļvadu uz kuģi.
"Taču tādā dziļumā okeāna dibens ir ļoti mīksts, tātad šādas ieguves procesā okeānā pacelsies duļķes, kas to aptumšos, un tas noteikti ietekmēs dzīvos organismus un okeāna temperatūru," viņa konstatēja.
Voroncova atgādināja, ka intensīvās lauksaimniecības dēļ tiek noplicināta augsne. Agrārās tehnoloģijas pievēršas monokultūrām, izmanto lielu daudzumu minerālmēslu un pesticīdu.
"Kā piemēru ņemsim palmu plantācijas. To platībām izcērt tropu mežus. Rezultātā šajās platībās milzu skaitā savairojas grauzēji, kuri pārtiek no palmu riekstiem. Kad parādās grauzēji, savairojas čūskas. Galu galā palmu plantācija čum un mudž no indīgām čūskām, strādnieki baidās tājā ieiet. Un tas viss – tropu meža vietā. Monokultūra ir nestabila sistēma," skaidroja bioloģe.
Pēc viņas domām, cilvēcei attiecībās ar dabu ir jānomaina parazīta stratēģija pret normālu simbiozi, taču šim nolūkam mums ir jāizvēlas cilvēcei citāda sugas stratēģija.
