RĪGA, 15 aprīlis — Sputnik. ASV iesniegti vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši prasību pret kompāniju, kas ražo herbicīdu "RoundUp" – izplatītāko līdzekli pasaulē cīņai pret nezālēm. Tā aktīvā viela – glifosāts – uzkrājas cilvēka organismā, ūdenī, lauksaimniecības kultūrās. Zinātnieki ir apkopojuši pietiekamus datus, lai izdarītu secinājumu par ķimikālijas kancerogēnajām īpašībām, portālā RIA Novosti pastāstīja Tatjana Pičugina.
Tiesas precedents
Marta beigās Sanfrancisko federālās tiesas zvērinātie vienbalsīgi atzina, ka herbicīds "RoundUp" ir "būtisks faktors", kas izprovocējis onkoloģisku slimību 70 gadus vecajam fermerim Edvīnam Gārdmanam. Viņš izmantojis ķimikāliju vairāk nekā trīsdesmit gadus, un tagad viņam diagnosticēta ne-Hodžkina limfoma. Tiesa piesprieda kompānijai – ķimikālijas ražotājam izmaksāt cietušajam kompensāciju aptuveni 80 miljonu dolāru apmērā.
Gārdmana tiesas prasība ir jau otrā. Pirmā lieta noslēdzās aizvadītā gada augustā. Saskaņā ar tiesas lēmumu Dveins Džonsons, kurš savā dārznieka darbā aktīvi izmantoja "RoundUp", saņems 78 miljonus dolāru. 42 gadu vecumā viņam tika diagnosticēta ne-Hodžkina limfoma. Tuvojas trešais process. Patlaban ASV tiesās iesniegtas vairāk nekā 11 200 prasības pret koncernu. Aģentūra Bloomberg informēja, ka vairāk nekā 50 apgabalos un pilsētās noteikts moratorijs minētā herbicīda lietošanai.
Kā darbojas glifosāts
"RoundUp" pagājušā gadsimta 70. gados izstrādāja ASV kompānija "Monsanto" cīņai ar nezālēm. 90. gados ražotājs radīja pret "RoundUp" noturīgas ģenētiski modificētas lauksaimniecības kultūras – soju, kukurūzu, kokvilnu. Kopš tā laika "RounUp" ir pasaulē visplašāk izplatītais preparāts pret nezālēm. ASV tas aizņem pusi tirgus.
Herbicīda sastāvā ir glifosāts – organisks savienojums uz fosfora, virsmaktīvu vielu un citu piedevu bāzes. Nokļūstot uz auga, glifosāta molekulas iekļūst šūnās un bloķē šikimāta vielmaiņas ceļu – bioķīmisko reakciju ķēdīti, kas sintezē vitāli svarīgas vielas. Bez tām organisms nespēj attīstīties uz iet bojā. Daudzšūnu dzīvniekiem šāda mehānisma nav, tāpēc valda uzskats, ka glifosāts tiem ir nekaitīgs.
Gadu desmitiem zinātnieki pēta glifosāta ietekmi cilvēka organismā un līdz šim tika izdarīti slēdzieni, ka tas ir nekaitīgs. Uz tiem paļāvās ASV un Eiropas atbildīgās iestādes. Taču ar laiku parādījās biedējoši dati, un 2015. gadā Pasaules veselības organizācijas Starptautiskā vēža pētījumu organizācija iekļāva glifosātu līdz ar četriem citiem organofosfātu herbicītiem un insekticīdiem grupā 2A – iespējams, kaitīgi cilvēkam. Šis lēmums tika kritizēts visā pasaulē, taču tā rezultātā pret "RoundUp" ražotāju tika iesniegta virkne tiesas prasību.
Faktu ietekmē
2012. gadā franču biologs Žils Ēriks Seralīni ar kolēģiem publicēja rakstupar onkoloģisko slimību izcelšanos žurkām, kas divus gadus barotas ar ģenētiski modificētu kukurūzu, audzētu ar glifosāta palīdzību.
Zinātnieks saskārās ar kritikas lavīnu, un publikācija tika atsaukta. Aizdomas skāra arī žurnāla redakcija, kurā tika pieņemts "Monsanto" bijušais darbinieks īsi pirms incidenta ar Seralīni.
Tomēr virkne pētnieku norāda uz sakariem starp glifosātu un ne-Hodžkina limfomu un mielomu – vēl vienu ļaundabīgu asins slimību. Aizvien lielāks skaits datu tiek saņemts par glifosāta ilgtermiņa ietekmi uz dzīvniekiem un šūnu kultūrām, it īpaši ilgstošu ietekmi, par ķimikālijas nelineāras ietekmes un nelielu devu efektiem.
Domājams, glifosāts provocē vēzi kaut kādā slēptā ceļā, mimikrējot dažādus traucējumus šūnās, atzīmēja Maikls Deivorens un Roberts Šistls no Kalifornijas universitātes pārskatā, kas tika publicēts žurnālā Carcinogenesis. Preparāts bojā DNS un ietekmē endokrīno sistēmu, piemēram, dzimumhormonu līmeni.
Raksta autori pievērsa uzmanību tam, ka glifosāts bloķē vielmaiņas ceļu ne tikai augiem, bet arī baktērijām, tātad, tas var apdraudēt cilvēka mikrobiomu – mikrobus, kas dzīvo zarnu traktā un gļotādu. Šī viela darbojas kā antibiotiķis, apspiežot noderīgās baktērijas un trenējot patogēno nūjiņu, piemēram, salmonellas pretestību.
Piemēram, zarnu baktērijas ir galvenais vitamīnu folātu avots organismā. To deficīta rezultātā iespējami DNS bojājumi un vēža attīstība.
Jāpiebilst, ka glifosāts un tā sairuma produkti uzkrājas ūdenstilpēs ap laukiem. Trešā daļa dīķu, ezeru un upju ASV ir piesārņoti ar herbicīdu, lai arī tā koncentrācija ir zemāka nekā maksimāli pieļaujamā koncentrācija. Nelielā daudzumā (15 mikrogrami uz mililitru) ķimikālija atrasta cilvēku urīnā, kuri uzturā lieto parasto pārtiku. Dienā cilvēks ar uzturu uzņem šo ķimikāliju aptuveni 0,1-3,3 mikrogramu apmērā uz kilogramu svara.
Glifosātam ir ārkārtīgi liela nozīme vispasaules ekonomikā un lauksaimniecībā, tā pielietojums pieaug, tātad aug arī koncentrācija dabā, pieaug risks veselīai. Deivorens un Šistls aicina pieņemt desmitkart stingrākas drošības normas. Patlaban ASV šis rādītājs ir 1,75 mikrogrami uz kilogramu svara dienā, Eiropas Savienībā – 0,3 mikrogrami.
