RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Krīzes situācija, kurā pasaules ekonomika nonākusi koronavīrusa pandēmijas dēļ, kļūs par nopietnu izaicinājumu starptautiskajai sabiedrībai un sagādās "bezprecedenta satricinājumus," ekonomisti pastāstīja žurnālam Foreign Policy.
Vispirms pandēmija liks apšaubīt globalizācijas labumus un kaitējumu, padziļinās šaubas par globālajām sagādes ķēdītēm un padarīs tās lokālākas, atzīmē speciālisti. Cilvēkos modīsies bailes no ārzemju braucieniem un bažas par pirmās nepieciešamības precēm un iespējām atjaunoties valsts iekšienē, uzskata Hārvardas universitātes starptautisko finanšu profesore Karmena Rainhārta.
"Galvenais risks – tas, ka cilvēku un firmu organisko un savtīgo atkāpšanos no globalizācijas padziļinās politiķi, kuri izmantos bailes no atvērtām robežām. Viņi var uzspiest tirdzniecībai protekcioniskus ierobežojumus (..) un ierobežot cilvēku pārvietošanos, aizbildinoties ar veselības aprūpi," Starptautiskā valūtas fonda galvenās ekonomistes Gitas Gopinatas teikto citēja RIA Novosti.
Pie tam viņa atzīmēja, ka pasaules sabiedrība spēj novērst tādu iznākumu un "saglabāt starptautiskās vienotības garu".
Kolumbijas universitātes ekonomikas profesors, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs Stiglics piebilda, ka pēc pandēmijas valstīm nāksies radīt tālredzīgāku un dzīvotspējīgāku globālo finanšu sistēmu.
"Valstīm būs jāmeklē stabilāks līdzsvars starp globalizācijas priekšrocībām un nepieciešamo atbalstu uz saviem spēkiem," viņš paskaidroja.
Pasaules ekonomikas institūta prezidents Ādams Pozens uzskata, ka pandēmija padziļinās ilgtermiņa stagnāciju un plaisu starp bagātajām valstīm un pārējo pasauli.
Finanšu un tirdzniecības sfēra pārlieku paļausies uz ASV dolāru, un tas "pastiprinās neapmierinātību". Turklāt nākotnē "ekonomiskais nacionālisms" novedīs tiktāl, ka valstis aizvien biežāk un izteiktāk norobežos savas ekonomikas no ārpasaules.
Savukārt Kolumbijas universitātes Eiropas institūta direktors, vēstures profesors Ādams Tuzs uzsvēra, ka vērojamās ekonomiskās lejupslīdes neredzētās un katastrofiskās sekas "nav aprēķināmas".
"Šajā pasaulē radies kaut kas jauns. Un šausmīgs," viņš uzskata.
Tuzs prognozē, ka pēc pandēmijas "daudzi veikali vairs neatvērsies, darba vietas būs neatgriezeniski zaudētas."
Kalifornijas universitātes Hāsa vārdā nosauktās Biznesa skolas profesore Laura d’Andrea Taisone atzīmēja, ka pandēmija nesīs vērienīgas ekonomiskās izmaiņas. Piemēram, paātrināsies digitalizācijas un darba automatizācijas procesi, izzudīs liels skaits vidējas kvalifikācijas darba vietu, mainīsies IKP sastāvs, paātrināsies nestandarta un nestabilās nodarbinātības pieaugums.
Kad sāksies ekonomikas izaugsme, palielināsies policistu, ugunsdzēsēju, mediķu, loģistikas speciālistu un citu darbinieku pieprasījums, kuri sniedz vitāli svarīgus pakalpojumus. "Šajās (..) jomās parādīsies jaunas vakances, augs algas un paplašināsies dažādas privilēģijas," viņa piebilda.
Vienlaikus Jēlas universitātes profesors, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Roberts Šillers uzskata, ka pandēmija dos pasaulei iespēju radīt jaunus paņēmienus un līdzekļus "ciešanu", piemēram, nevienlīdzības pārvarēšanai.
"Šķiet, ārkārtas izmaksas cilvēkiem, par ko izšķīrusies virkne valstu, ir ceļš pretī neapšaubāmajam pamata ienākumam," viņa teikto citēja Foreign Policy.
Vēl vairāk, pandēmija var dāvāt stimulu jaunu starptautisko institūtu radīšanai, kas ļaus labāk sadalīt riskus starp valstīm, viņš piezīmēja.
Singapūras Nacionālās universitātes Āzijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Kišors Mahbubani ir pārliecināts: krīze paātrinās globalizācijas pagriezienu uz Ķīnas pusi.
