Eksperti vērtē, ka aprīlī uzņēmumu slēgšanas un karantīnas dēļ valsts zaudēs apmēram 25 miljonus darba vietu. Nekas tamlīdzīgs vēl nav piedzīvots. Ar ko tas viss beigsies? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Sliktāk, nekā bija gaidīts
Jau marta vidū Bank of Amerika informēja: pandēmija draud ar neredzētām sekām. Visa otrā kvartāla laikā darbu zaudēs miljons amerikāņu mēnesī, un rezultātā IKP kritīsies par 12%. Bankas Morgan Stanley eksperti bija noskaņoti pesimistiskāk - viņi uzskatīja, ka gaidāms kritums 30% apmērā.
Tagad ir skaidrs – stāvoklis ir daudz ļaunāks. Morgan Stanley savu prognozi koriģēja aizvadītajā nedēļā, - ekonomika kritīsies par 38%. Uzņēmumi slēdz durvis visos štatos, atgādina ekonomiski.
"Mūs gaida vēl dziļāks kritums un ilgstošāka atjaunošanās, nekā bija domāts agrāk," norāda Morgan Stanley savā pārskatā. Trešajā kvartālā sāksies pieaugums, taču, uzsver analītiķi, atgūt izdosies tikai trešo daļu no gada pirmajā pusē ciestajiem zaudējumiem.
Morgan Stanley prognozē, ka 2020.gada beigās reālais IKP saruks par 5,5% - maksimāls kritums no 1946.gada.
Aptuveni tāpat situāciju vērtē arī citi eksperti. ASV Kongresa Budžeta pārvalde uzskata, ka otrajā ceturksnī IKP nesaņems vismaz 28%, taču negatīva scenārija apstākļos "mērogs var izrādīties daudz lielāks".
Credit Suisse (Šveice) gaida kritumu par trešo daļu.
"Mums jāgatavojas rekordlielam ASV iekšzemes kopprodukta sarukumam šajā kvartālā, jo koronavīrusa pandēmija turpina graut ekonomiju. IKP samazināsies par 33,5%. Tas nozīmē, ka laika periods no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam būs sliktākais visā novērojumu vēsturē kopš 1945.gada," raksta bankas analītiķi.
Сredit Suisse atgādināja, ka 2008.gada sliktākajā kvartālā ASV IKP saruka "tikai" par 8,4%. Tuvāko triju mēnešu laikā, iespējams, tiks pārsniegs arī 62 gadus ilgs rekords – 10% kritums, kas tika fiksēts 1958.gada pirmajā ceturksnī "Eizenhauera recesijas" fonā.
Credit Suisse prognozē, ka 2020.gada rezultāts būs ASV IKP sarukums par 5,3%. 2008.gadā bija divas reizes mazāk – 2,8%.
Mīnus 40 procenti
Arī bankas JP Morgan eksperti norāda, ka ASV sākas recesija un koronavīrusa krīze gandrīz likvidējusi patēriņa un biznesa aktivitāti. Atjaunotā prognoze: -40% otrajā ceturksnī (iepriekš runāja par -25%).
Situācijas vērtējums pasliktinājies, ņemot vērā bezprecedenta bezdarba pieaugumu. Triju nedēļu laikā amerikāņi iesnieguši 16,8 miljonus pabalsta pieteikumu. Pēc JP Morgan domām, aprīlī bezdarbs var sasniegt 20%, tātad ienākumus zaudēs aptuveni 25 miljoni cilvēku. Ekonomisti, ar ko apspriedās Bloomberg, uzskata, ka bezdarbs pieaugs līdz 12,6%.
Nodarbinātības atjaunošanās vilksies ilgi: līdz gada beigām rādītājs samazināsies tikai līdz 8,1%. Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Nuriels Rubīni jau iepriekš brīdināja, ka visas šīs prognozes ir ļoti relatīvas, jo ekonomika vēl nekad nav saskārusies ar tāda mēroga problēmām.
"Ne Lielās depresijas laikā, ne Otrā pasaules kara gados, ne 2008.gada globālā finansiālā kraha laikā nebija vērojams, ka ievērojama daļa ekonomikas ASV, Eiropā un Ķīnā vienkarši apstātos," atzīmēja Nuriels Rubīni. Jebkura agrāka krīze noblāv salīdzinājumā ar Covid-19 triecienu: visi globālā pieprasījuma elementi – patēriņš, investīcijas un eksports – ir brīvajā kritienā.
Sentluisas Federālās rezervju bankas vadītājs Džeimss Bulards ir pārliecināts, ka ASV nonāks līdz bezdarbam 30% apmērā. Salīdzinājumam jāpiebilst: Lielās depresijas kalngalos bija 25%.
