Informāciju par pasaules valstu kopējo parādu publicējis Starptautisko finanšu institūts (IIF). Tā ir absolūti nenomaksājama summa. Par to, kas pirmais cietīs parādu bumbas sprādzienā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Aizvien vairāk
Runa ir par 322% globālā iekšzemes kopprodukta. Eksperti uzskata, ka rādītājs ir kritisks: par 40 procentpunktiem vairāk nekā 2008.gada finanšu krīzes sākumā.
Parādi aug strauji. 2018.gadā tiem pievienojās 3,3 triljoni. Šis rezultāts tika atzīts par mērenu. Toties 2019.gadā – jau 10,8 triljoni.
Viens no pārmērīgās kreditēšanas pieauguma galvenajiem iemesliem ir centrālo banku politika, kuras mērķis ir ekonomikas atdzīvināšana. Zemās likmes padara pieejamākus kredītus, stimulē iekšējo pieprasījumu un investīcijas. Tomēr visi iegrimst parādos – gan valstis, gan kompānijas, kas pūlas aizņemties vairāk un lētāk.
Apauguši ar parādiem
Vairāk nekā pusi parāda pieauguma – 60% - nodrošināja ASV un Ķīna. Savu artavu ieguldījušas arī jaunattīstības valstis – 3,4 triljonus dolāru (līdz 71 triljonam). Attiecība pret IKP sasniedza 220% (salīdzinājumam – 2007.gadā bija 147%).
IIF brīdina, ka epidēmijas dēļ krasi pieaudzis refinansēšanas krīzes risks: daudzas valstis un kompānijas vairs nevar piesaistīt jaunus aizņēmumus, lai norēķinātos par iepriekšējiem. Līdz gada beigām nāksies dzēst obligācijas un aizņēmumus vairāk nekā 20 triljonu dolāru vērtībā, no kuriem 4,3 triljoni attiecas uz jaunattīstības tirgiem. Tā kā SVF un PB tagad tērē milzu līdzekļus antikrīzes programmām sakarā ar pandēmiju, nav saprotams, kas izsniegs jaunos kredītus.
Pasaules ekonomikai īpaši bīstams ir ASV parāds – 327% no valsts IKP, 77 triljoniem dolāru. Pie tam valsts parāds veido gandrīz 24 triljonus. 2028.gadā tikai procentu nomaksai vien amerikāņi tērēs piekto daļu valsts budžeta.
Vienlaikus valsts budžeta deficīts sasniedzis triljonu dolāru (4,6% IKP), un aizņēmumu tempi tuvojas tiem, kādi bija vērojami karu un recesiju laikā. Bloomberg prognozē, ka pasākumi cīņai ar koronavīrusu novedīs deficītu līdz 3,5 triljoniem dolāru – 16%. Līdzīgu prognozi publicējusi arī starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s: 15% IKP. Tas liks tikai audzēt valsts parādu, kas draud ar defoltiem un bankrotiem.
SVF brīdināja, ka ekonomiskās krīzes gadījumā defolts gaida gandrīz 40% korporatīvā parāda lielajās ekonomikās. Piemēram, vadošā investīciju Goldman Sachs banka aprēķinājusi, ka ASV rādītāji būs sliktāki, nekā kredītu kraha laikā 2008.gadā.
Situāciju sarežģījis tas, ka lauvas tiesai obligāciju ir ļoti zems drošības reitings – tikai par vienu pakāpi augstāks par "atkritumiem". Kredītu reitinga aģentūra Standard&Poor’s vēsta, ka patlaban investoru rokās ir tamlīdzīgas obligācijas gandrīz četru triljonu dolāru apmērā.
"Mēs sēžam uz nesprāgušas bumbas un nezinām, kad tā sprāgs, - atlzīmēja Emre Tiftiks, Starptautisko finanšu institūta speciālists parādu lietās. – Mēs saskarsimies ar defoltu vilni – graujošāko no visiem, kādi ir bijuši."
Lavīna
Starptautiskais valūtas fonds konstatēja, ka pandēmija gandrīz paralizējusi ekonomiku, un informēja par recesijas sākumu. Kopējie koronavīrusa nestie zaudējumi, pēc Āzijas attīstības bankas vērtējumiem, tuvosies 4 triljoniem dolāru. Un globālais parāds joprojām pieaug.
IIF informācija liecina, ka martā suverēnā parāda emisija pasaulē pieauga līdz rekordlielai summai – 2,1 triljonam dolāru: valstis steidz piesaistīt līdzekļus, lai novērstu pandēmija Covid-19 ekonomiskās sekas.
"Valdības un centrālās bankas veikušas bezprecedenta fiskālos un naudas kredītu pasākumus, lai atbalstītu savas ekonomikas, ko grauj koronavīrusa pandēmija. Piemēram, G20 iepludinās tirgos vairāk nekā piecus triljonus dolāru, lai samazinātu zaudējumus, ko rada darba vietu un ienākumu zudums," uzsvēra pārskata autori.
Analītiķi uzskata, ka zemo procentu likmju un nestabilo finansiālo apsktākļu dēļ kopējais pasaules parāds jau pirmajā ceturksnī pārsniegs 257 triljonus, pārsvarā – uz nefinanšu sektora rēķina. Gada rezultāts – 342% IKP.
