RĪGA, 28. marts – Sputnik, Nataļja Dembinska. Eksperti jau brīdinājuši: bezdarbs valstī sasniegs 30%, kas ekonomikai beigsies ar katastrofisku kritienu – IKP otrajā ceturksnī kritīsies par 50%. Kādas nozares ir cietušas visvairāk no koronavīrusa un kam derētu gatavoties – RIA Novosti materiālā.
Pārspēj visus rekordus
Jau mēneša vidū lielākā investīciju banka "Bank of America" paziņoja: pandēmija draud ar rekordlielu bezdarba līmeni. Visa otrā ceturkšņa garumā darbu zaudēs miljons amerikāņu mēnesī.
Sevišķi stipri koronavīruss satricinās izklaides industriju, transportu, viesnīcu biznesu un mazumtirdzniecību. Pirmām kārtām atlaidīs mazkvalificētos darbiniekus ar darba stundu likmi.
Saskaņā ar ASV Darba ministrijas datiem, pēdējās atskaites nedēļas laikā, kura beidzās 21. martā, pirmreizējo bezdarba pabalsta pieteikumu skaits ASV sasniedza 3,3 miljonus. Tas ir 11 reizes vairāk, nekā pirms nedēļas (281 tūkstotis), absolūts rekords. Iepriekšējais tika uzstādīts 1982. gada oktobrī – 695 tūkstoši pieteikumu.
Analītiķi atzīst: bezdarba līmeņa lēciens, būtībā, pielicis punktu labklājības desmitgadei darba tirgū. Ražošanas tiek apturētas, aviopārvadājumi izsīkst – rezultātā gandrīz piektā daļa ASV darbaspēka tā vai savādāk ir bloķēta.
"Lielākā depresija"
Saskaņā ar Nīderlandes finanšu grupas ING vērtējumu, šobrīd valstī ir pieci miljoni bezdarbnieku – pagaidām tas ir mazāk, nekā 2008. – 2009. gada krīzes karstākajā punktā, kad tie bija 6,6 miljoni. Tiesa, analītiķi nešaubās, ka jauns rekords nav aiz kalniem. Visticamāk, īstenībā arī tagad ir vairāk, vienkārši sociālo dienestu portāli un telefonlīnijas netiek galā ar bezdarbnieku pieplūdumu.
Par to, ka Amerikas ekonomiku, ko par divām trešdaļām veido patērētāju izdevumi, gaida smaga krīze, neviens nešaubās. "Bank of America" uzskata, ka otrajā ceturksnī IKP kritīsies par 12%, nodemonstrējot rekordzemu kritienu kopš Otrā pasaules kara laikiem. Citas lielas Amerikas bankas, "Morgan Stanley" prognoze ir vēl pesimistiskāka: mīnuss 30%.
Var būt arī sliktāk. Visas prognozes ir ļoti nosacītas, jo ar šāda mēroga problēmām valsts ekonomika nekad nav saskārusies – nedz pēc 11. septembra teroraktiem, nedz 2008. gada "lielās recesijas" laikā, kad bezdarbs sasniedza 10%, savukārt IKP nokrita vairāk nekā par 4%.
Saskaņā ar ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina prognozi, bezdarbs varētu palielināties līdz pat 20%, ja varasiestādes nesāks īstenot agresīvus pasākumus pret pandēmiju. ING arī sagaida vairāk nekā 20% bezdarbnieku – tie ir 33 miljoni cilvēku.
Sentluisas Federālās rezerves bankas vadītājs Džeims Bulards zīmē vēl drūmāku ainu: 30% bezdarba līmeni un IKP kritumu par 50% otrajā ceturksnī. Salīdzinājumam, Lielās depresijas karstākajā punktā bez darba palika 25% amerikāņu.
