Ķīnas ekonomika atjaunojas pēc epidēmijas, uzņēmumi atsāk darbu, valstī aug degvielas pieprasījums. Krievijas naftas ieguvējiem tas varētu būt galvenais faktors, kas dāvās panākumus cenu karā, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.
Ķīna atdzimst
Kad pandēmija bija iegrožota, Pekina spēra virkni soļu ekonomikas atbalstam. Samazināja nodokļus un kredītu procentu likmes. Ķīnas Tautas banka piešķīra tirgiem papildu likviditāti 1,2 triljonu juaņu apmērā (vairāk nekā 170 miljardi dolāru), bet Finanšu ministrija atļāva vietējām pārvaldes iestādēm laist klajā mērķa obligācijas uz infrastruktūras projektu rēķina.
Rezultātā, otrdien ĶTR Nacionālais statistikas birojs paziņoja, ka sagādes menedžeru oficiālais indekss martā pieaudzis līdz 52,0 pēc rekordzemā rādītāja februārī, kad tas kritās līdz 35,7 (virs 50 – tas nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte pastiprinās).
Indekss ražošanā ir gandrīz dubultojies – no 27,8 līdz 54,1, jaunajos eksporta pasūtījumos – no 28,7 līdz 46,4. Faktiski beigusies importa iepirkumu krišanās – mēneša laikā indekss pieaudzis no 31,9 līdz 48,4.
Vispirms audzis energonesēju imports, jo uzņēmumiem, kuri atsāk darbu, ir vajadzīga elektroenerģija un degviela izejvielu un gatavās produkcijas pārvadāšanai. Turklāt budžeta izdevumu optimizācijas ietvaros Pekina plāno atcelt subsīdijas Saules un vēja elektrostacijām – atjaunojamo resursu enerģētika būs spiesta izdzīvot patstāvīgi.
Ķīnas valdība jau izmantojusi degvielas pieprasījuma atjaunošanos, lai demonstrētu gatavību ievērot jauno tirdzniecības līgumu ar Vašingtonu, un paziņoja, ka plāno iegādāties pirmo sašķidrinātās dabasgāzes partiju šajā gadā. Tomēr galvenais energonesēju apjoms nāks no Krievijas, tāpat kā agrāk.
Piemēram, aprīlī Krievijas kompānijas nosūtīs uz Ķīnu divreiz vairāk izejvielu nekā februārī – miljonu tonnu (februārī – 540 tūkstoši, martā – 700 tūkstoši).
Tā uzvarēsim
Tas varētu kļūt par svarīgāko faktoru Krievijas, Saūda Arābijas un ASV konfrontācijā naftas tirgū. Atgādināsim, ka no 1.aprīļa vairs nedarbojas OPEC+ vienošanās, un tagad katra valsts pati nosaka optimālo ieguves un eksporta apjomu.
Saūda Arābija ir sākusi atklātu dempingu cerībā palielināt savu daļu pasaules tirgū. Rijāda paziņoja, ka aprīlī palielinās eksportu par trešo daļu – līdz 12,3 miljoniem barelu diennaktī, un krasi samazināja cenas, piedāvājot Eiropai naftu par 10,25 dolāriem lētāk nekā Brent šķirnes naftas kotējumi.
"Enerģētikas ministrija uzdevusi “Saudi Aramco" turpināt piegādes 12,3 miljonu barelu apjomā diennaktī tuvāko mēnešu laikā," ziņoja Saūda Arābijas valdība.
Rezultātā OPEC+ vienošanās darbības pēdējā dienā Brent markas naftas cena kritās līdz minimumam pēdējo 18 gadu laikā – līdz 22,58 dolāriem par barelu. Cena ir divkārt zemāka par datiem, kas iekļauti Krievijas budžeta aprēķinos, un gandrīz četrreiz zemāka par līmeni, kurā Saūda Arābijas valsts budžets negūs zaudējumus.
Tomēr Rijādas plāni pārpludināt pasauli ar lētu naftu sadūrās ar negaidītu šķērsli – naftas pārstrādes rūpnīcas Eiropā un ASV atsakās no papildu iepirkumiem, pat neskatoties uz dempingu.
Lieta tāda, ka koronavīrusa dēļ degvielas pieprasījums ir krities, visas glabātavas ir pārpildītas. Vienkārši nav iespēju iegādāties papildu apjomus.
Vēl vairāk, dažas amerikāņu kompānijas jau pārdod izejvielu par negatīvām cenām. Piemēram, "Mercuria" cenu lapā 30. martā norādīja tādu Wyoming Asphalt Sour šķirnes naftas (tā ir bieza nafta, kas tiek izmantota bituma ražošanai) cenu: mīnus 0,49 dolāri par barelu.
Naftas treideri uzskata, ka negatīvajā zonā pāries visa izejviela, kas tiek iegūta atradnēs tālu no NPR rūpnīcām un maģistrālajiem cauruļvadiem. Pašreizējā situācijā lielākās izredzes uzvarēt naftas karā ir valstij ar apjomīgākajiem noieta tirgiem. Krievija kā galvenais naftas piegādātājs Ķīnai izrādās vislabākajā stāvoklī un gūst iespēju diktēt noteikumus konkurentiem.
