Lielu satricinājumu periodā parādās viltus sociālie darbinieki, kuri tiecas "palīdzēt" sirmgalvjiem, brīnumaino zāļu pret koronavīrusu tirgotāji, ātro kredītu firmas aktivizē reklāmu. Aizvakar saņēmu e-pastā ziņu no vienas no tām ar aicinājumu "paliec mājās". Protams, ātrāk atrāpošu aizņemties. Neraugoties uz nokritušajām naftas cenām un ieteikumiem atturēties no sabiedriskā transporta izmantošanas, degvielas uzpildes staciju īpašnieki negrasās samazināt cenas.
Urā! Viņiem ir brīvdienas
Un te, starp visām šīm salašņām, visi baltā uz skatuves mēles iziet bankas. Šīs iestādes ar laipna samarieša manierēm dāsni piedāvā klientiem, kuriem ar epidēmiju saistītās krīzes dēļ parādījušās grūtības ar kredīta vai līzinga nomaksu, kredītbrīvdienas.
Cēli, taču tas ir tikai un vienīgi pirmais iespaids. Jo brīvlaiks patiesībā izrādās pagarināts "mācību gads". Jūs tiekat atbrīvoti tikai no pamatsummas nomaksas. Bet procentus (no nenomaksātās summas) turpināt maksāt katru mēnesi.
Tātad banka savu izdevību nav palaidusi garām – jo ilgākas brīvdienas, jo vairāk jūs tai samaksāsiet. Un jau pēc brīvlaika beigām jaunajā "mācību gadā" jūs visu atgriežat bankai – kredīta atmaksas termiņš paliek iepriekšējs, savukārt parāda pamatsummas daļa, kas netika izmaksāta brīvlaikā, tiek proporcionāli sadalīta uz atlikušajiem mēnešiem, tātad pieaug.
Ja jums izdosies vienoties ar banku par kredīta pagarināšanu, baņķieri atkal nebūs zaudētājos – viņi nopelnīs vairāk uz to pašu procentu rēķina. Un vēl paņems arī komisiju par kredīta noteikumu izmaiņām. Varētu padomāt, ka bankas darbinieki strādā nevis par konkrētu algas likmi, bet gan saņem algu atkarībā no izstrādes.
Nē, skaidrs, ka bankai tas ir bizness, taču pasludināt sevi tādā gadījumā par labdari ir cinisma augstākā pakāpe.
Laiks atdot parādiņu
Un te atmiņā nāk virkne gadījumu, kad "nabadziņi" bankas, kuras sava skopuma un kļūdaino aprēķinu dēļ iekļuva "bezizejā" (atcerieties Vinniju Pūku, kurš pārēdās medu un nespēja izkļūt no alas), tika pasludinātas par sistēmas daļām un valstij svarīgām. Un tika glābtas uz nodokļu maksātāju rēķina.
Un šķiet, ka esošā nelaime ir bankām vispiemērotākais gadījums, lai atgrieztu Latvijas iedzīvotājiem "solidaritātes parādiņu". Lai iedod īstas brīvdienas, atbrīvojot to laikā iedzīvotājus un uzņēmējus no procentu atmaksas. Pagarina atmaksas termiņus bez verdzībai līdzīgiem nosacījumiem. Piešķir bezprocentu aizdevumus.
Starp citu, sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākusies parakstu vākšana par kredītu maksājumu atlikšanu Latvijas iedzīvotājiem līdz Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes beigām.
Jo mēs taču labi atceramies, kā bankas izrādīja savu solidaritāti Latvijas iedzīvotājiem, kuri nespēja segt hipotekāros maksājumus pēc 2008. gada krīzes. Izmantojot klientu dramatisko situāciju, kuri gāja uz banku vienoties par sevis glābšanas pasākumiem, bankas, kā īsti šakāļi, palielināja procentu likmes, pēc kā cilvēks zaudēja gan naudu, gan mājokli un bieži bija spiests doties atstrādāt parādu uz ārzemēm.
Tā kā, lūdzu, reabilitējieties, padalieties ar cietušajiem cīņā pret Covid-19. Bet nē, ziniet, nav piemērots brīdis. Latvijas komercbanku peļņa pērn nokrita 2,5 reizes, sastādot vien 118 miljonus eiro.
Savukārt aizpagājušajā nedēļā Zviedrijas Finanšu inspekcija piemēroja pret Zviedrijas Swedbank naudas sodu 4 miljardu kronu apmērā (aptuveni 360 miljoni eiro) par naudas atmazgāšanas pieļaušanu. Ar to nodarbojās arī citas cienījamas skandināvu bankas, atmazgājot miljardiem šaubīgas izcelsmes eiro.
Nolasiet visu rēķinu
Ar bankām ir arī citi rēķini kārtojami. Jāsaka, tās likušas stipri vilties tajās. Kopš paša sākuma, kad ziemeļu baņķieri izcēlās mūsu mežonīgajos, ar komercbanku pakalpojumiem neapņemtajos krastos, viņi bija (kā noskaidrojies, prata šķist) gan iedzīvotājiem, gan politiķiem kārtīguma, lietišķās ētikas paraugs. Un kaut kur pat "skandināvu demokrātijas" un pilsoņu sabiedrības augsto standartu sūtņi.
Rietumu bankas pēcpadomju cilvēkam bija bastions, kur nespēja iekļūt ideoloģiskie atkritumi, neuzdrīkstējās bāzt degunu valsts, kur pastāvēja noguldījuma noslēpums, kā grēksūdzes noslēpums, un klienta interese stāvēja augstāk par visu pārējo.
Taču pakāpeniski negatīvā bilance Latvijā pārstāvēto banku reputācijā krājās. Tā ir gan to vaina (nevajadzēja izsniegt kredītus ar 110% no objekta vērtības) hipotekārajā krīzē un mūsējo plūsmā "to Dublin". Tas ir gan fakts, ka bankas atteicās izpildīt vienu no savām pamatfunkcijām – kreditēt tautsaimniecību. Vienīgais dzīvoklis – tā ir ķīla, ko var atņemt un pārdot, savukārt kaut kāda tur biznesa ideja vai darbmašīna, vai govju bars – tas ir viens vienīgs nelikvīds un galvassāpes.
Pēc tam bankas piekrita ziņot nodokļu inspektoriem par "pārāk lielu" (vairāk nekā 15 tūkstoši eiro gadā) apgrozījumu klientu kontos. Savukārt nesen tām vispār lika rādīt bankas klientu seifu saturu kontrolējošajām iestādēm. Kāds te vairs noguldījuma noslēpums.
Pēc tam mūsu bankas faktiski atbrīvojās no klientūras pēc nacionāli ģeogrāfiskām pazīmēm. Skaidrs taču, ka lauvas daļa to noguldītāju bija no Krievijas un citām NVS valstīm (lūk, no kurienes nāk peļņas kritums 2,5 reizes).
Bankas "politiskās sardzes" vietā
Pakāpeniski bankas kļuva par kaut ko līdzīgu papildsvaram un politiskās apsardzes vienībai. Tās slēdza kontus maniem kolēģiem par to vien, ka viņiem bija tā greznība atļauties savu viedokli, sadarbojoties ar Sputnik Latvija. Un lai ko tu nesaki, atbilde ir "noziegums".
Taču pašas, izrādās, niekojās ar miljardu atmazgāšanu! Skaidrs, ka tagad mūsu "pareizās un negrēcīgās" bakas ir spiestas izpatikt varasiestāžu vēlmēm, lai tās neapsūdz tās nelojalitātē vai teroristu atbalstīšanā.
Par vienām no pēdējām pilēm šajā slikti smakojošajā traukā var nosaukt stāstu ar partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) un krievvalodīgo "Pirmo Baltijas kanālu" (PBK).
LKS Partiju finansējuma likuma ietvaros, līdzīgi citām Latvijas partijām, kuras ieguva noteiktu vēlētāju skaitu, ir piešķirti līdzekļi no valsts budžeta. Taču partija nekādā veidā nespēj tos saņemt, jo visas Latvijas bankas vai no slēdza tās kontus, vai arī atteicās tos atvērt.
Iemesls? Bankai ir tiesības pārtraukt sadarbību ar jums bez iemeslu izskaidrošanas. Taču pie zīlnieces var neiet – reaģējošā nacionālistiskā Latvijas politiskās elites daļa un liela daļa latviešu preses nežēlo LKS tādus epitetus kā, "Kremļa partija", "Latvijai naidīga partija", "Interfrontes mantiniece", "piektā kolonna" un tamlīdzīgi. Tātad partija it kā nekādus likumus nav pārkāpusi, taču bankas visādam gadījumam "ņēmušas vērā".
Un nesenais stāsts ar PBK? Kanāls bija spiests slēgt ziņu dienestu un atlaist darbiniekus praktiski tā paša iemesla dēļ – bankas slēdza tā kontus. Cilvēkiem vairs nebija no kā izmaksāt algas.
Tādējādi komercbankas Latvijā pilda soda mašīnas funkcijas "nepareizās" un "neērtās" ideoloģijas apkarošanai. To skaitā arī skandināvu bankas ar to neaizspriedumaino "ziemeļvalstu" demokrātiju. Un te jau būtu iemesls kaunēties.
P.S. Runājot vēl par bankām un par tiem, kas uzdzīvojas uz koronavīrusa rēķina. Četru litru kanna ar spirtu dezinfekcijai, kura ražošanu operatīvi uzsāka "Latvijas balzams", ražotāja firmas veikalos maksā 30 eiro. Un tas ir kopā ar niecīgām pašizmaksām un kopā ar to, ka šis stratēģiskais produkts, visticamāk, ir atbrīvots no akcīzes nodokļa.
