RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. Uzstājoties Saeimas priekšā inaugurācijas dienā, Egils Levits bijušo valsts vadītāju vidū nepieminēja Kārli Ulmani, raksta Jauns.lv. Iemesls ir vienkāršs – viņš izpildīja valsts prezidenta pienākumus pretrunā ar Satversmi.
"Tādēļ es viņu neierindoju bijušo prezidentu sarakstā kā Valsts prezidentu. Kārlis Ulmanis, protams, ir ļoti ievērojams Latvijas valstsvīrs un viņam ir ļoti liels pienesums Latvijas Valsts dibināšanā, Latvijas Valsts sākotnējos gados, demokrātijas iedibināšanā.
Bet Kārlis Ulmanis pildīja šo pienākumu pretrunā ar Satversmi, līdz ar to mēs nevaram viņu vērtēt tāpat kā pārējos Valsts prezidentus. Bet viņa pienesums Latvijas Valsts izveidošanā ir nenoliedzams," paziņoja prezidents.
"Es nepiederu pie Kārļa Ulmaņa faniem, bet es neesmu arī Kārļa Ulmaņa nopelnu noliedzējs," turpināja Levits, Latvijas Satversmes preambulas autors.
Interesanti, ka izmaiņas, kas saistītas ar jaunā valsts vadītāja attieksmi pret bijušo vadoni, drīz kļūs manāmas Rīgas pils Ģerboņu zālē, kur ir izstādīti pirmskara valsts prezidentu portreti. Plānots, ka Ulmaņa portretu papildinās ar uzrakstu, kura skaidros viņa nozīmi vēsturē. Taču iepriekš, kā paziņoja Prezidenta kancelejā, gaidāma diskusija par šo tematu.
Kārlis Ulmanis ir Latvijas politiskais aktīvists un valsts ierēdnis Pirmās Latvijas Republikas neatkarības laikos. Viņš četras reizes ieņēma premjerministra amatu. Pēc valsts apvērsuma 1934. gadā viņš izveidoja valstī autoritāru režīmu. Viņa valdīšana beidzās līdz ar padomju karaspēku ievešanu Latvijā 1940. gadā.
Neraugoties uz viņa personības kultu un neviennozīmīgo lomu vēsturē, Ulmani augsti vērtē daudzi latviešu nācijas pārstāvji, kuri izjūt nostaļģiju pēc "stipras rokas" valsts pārvaldē.
