RĪGA, 24. marts – Sputnik. NATO nodrošinājusi militāro investīciju pieaugumu – pagājušajā gadā alianses dalībvalstu izdevumi pieauguši par 4,6%, atskaitījās bloka ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sava ikgadējā pārskata ietvaros. Viņš pauda cerību, ka šī tendence saglabāsies, neskatoties uz koronavīrusa pandēmiju, kas pārņēmusi visu pasauli.
Stoltenberga paziņojums pilnībā atbilst līnijai, ko alianse izstrādāja 2018.gada lielajā samitā Briselē, radio Sputnik ēterā konstatēja Krievijas Kara zinātņu akadēmijas profesors, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vladimirs Kozins.
"Briselē bija ieplānots izdevumu pieaugums no 2% līdz 4% no IKP. NATO sev nospraudusi grandiozu uzdevumu – nostiprināt savu potenciālu globālā dimensijā: raķetes un kodolieročus un to piegādes līdzekļus, pretraķešu aizsardzību un vispārējos spēkus, konvencionālo bruņojumu," atzīmēja Kozins.
Pēc būtības, visa zemeslode ir pārvērtusies par alianses vitāli svarīgu interešu zonu. "Ir jāapkalpo milzīgs skaits atbalsta punktu un armijas bāzu – tas prasa milzīgus līdzekļus. Stoltenbergs atzinis, ka tā patiešām ir," konstatēja Kozins.
NATO, aizbildinoties ar Krievijas agresiju, joprojām audzē militāro klātbūtni pie Krievijas robežām. Kopš 2016.gada Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā dislocēti četri daudznacionālie alianses bataljoni – vairāk nekā 4,8 tūkstoši karavīru.
Turklāt, uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, mācību laikā NATO spēki pie Krievijas robežām būtiski pieaug. Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nelolo nekādus uzbrukumu plānus. Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir lieliski zināms, tomēr alianse izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un karavīru pie Krievijas robežām.
Koronavīrusa Covid-19 pandēmija, kas sākās 2019.gada nogalē Ķīnā, patlaban pārņēmusi 167 valstis, reģistrēti vairāk nekā 343 tūkstoši inficēšanās gadījumu, gandrīz 15 tūkstoši miruši. Covid-19 letalitāte pārsniegusi 4,3%. Eiropā par pandēmijas avotu kļuvusi Itālija, kur letalitāte sasniegusi 9,2%.
