RĪGA, 18. marts — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra saņēmusi informāciju no trim uzņēmumiem par kadru samazināšanu COVID-19 epidēmijas dēļ. Neviens neslēpj, ka tas ir tikai sākums. Valsts apsolījusi atvēlēt miljardu eiro uzņēmumu atbalstam, taču budžetā tādas naudas nav, – to nāksies aizņemties ārzemēs vai paņemt no pensiju uzkrājumiem. Jebkurā gadījumā nāksies norēķināties, raksta žurnālists Aleksandrs Vasiļjevs.
Viņš norādīja, ka pagaidām par kadru samazināšanu ziņojusi "airBaltic" un vēl divas nenosauktas kompānijas pārvadājumu un tūrisma jomā, taču drīz tām pievienosies viesmīlības un restorānu biznesa uzņēmumi.
"Tādiem lieliem transporta uzņēmumiem ar valsts kapitālu, kā "airBaltic", drīz pievienosies simtiem, jau ne tūkstošiem restorānu un viesnīcu biznesa darbinieku. It īpaši no nelielām firmām, kas apkalpo tūrisma nozari Latvijas ekonomikā, - tās nepārcietīs ilgstošu piespiedu dīkstāvi un bankrotēs," raksta Vasiļjevs savā lapā Facebook.
Viņš ieteica paturēt prātā, ka jau pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļš" paziņoja par darbinieku masveida atlaišanu – 1500 cilvēkiem. Vairākus simtus darbinieku plānoja atlaist Latvijas uzņēmumi, kas apkalpo plašo ostu saimniecību Ventspilī un Rīgā.
"Un tagad jauns pieplūdums bezdarbnieku armijā! Atliek tikai just līdzi šiem cilvēkiem. Visu situāciju apgrūtina arī tas, ka NVD līdz 14. aprīlim izmanto attālināto apkalpošanas formu, tātad viņi nevarēs iesniegt dokumentus, lai saņemtu bezdarbnieka statusu. Tātad – arī bezdarbnieka pabalstu. Grūti teikt, kā šie cilvēki un viņu ģimenes varēs vienkārši izdzīvot karantīnas apstākļos," uzrakstīja Vasiļjevs.
Pēc viņa domām, premjerministra Krišjāņa Kariņa apsolīto miljardu eiro palīdzībai krīzes situācijā nokļuvušiem uzņēmumiem tāpat būs grūti sameklēt.
"Līdz šim nav skaidrs, kā mūsu valdība plāno to dabūt. Vai tik šis paziņojums presei nebija tīri propagandisks mēģinājums mazināt sabiedriskas neapmierinātības vilni. Un nekas vairāk! Skaidrs, ka valsts budžetā tādu līdzekļu nav un nevar būt. Vēl vairāk, tagad nav paredzama nekāda izaugsme Latvijas ekonomikai, uz ko tik ļoti cerēja Ministru kabinets. Tās vietā būs straujš kritums. Tas neizbēgami maksimāli ierobežos budžeta ienākumu posteņus, palielinās izdevumus. Un diezin vai izdosies līdzsvarot budžetu," uzskata Vasiļjevs.
Viņš paskaidroja, ka līdzekļus būtu iespējams aizņemties ārzemēs vai paņemt no pilsoņu pensiju uzkrājumiem. "Tātad vai nu valdības parādus nāksies nomaksāt iedzīvotāju nākamajām paaudzēm, vai bez pensijām jau vistuvākajā laikā izrādīsies mūsu pensionāri," viņš secināja.
Tāpat Vasiļjevs pievērsa uzmanību, ka skandālā ap koronavīrusu palikusi nepamanīta Latvijas Satiksmes ministrijas informācija par ekonomikas tranzīta sfēras darba rezultātiem 2020. gada pirmo divu mēnešu laikā. Un tie nemaz neiepriecina.
Salīdzinājumā ar 2019. gada pirmajiem diviem mēnešiem, Latvijas jūras ostu kravu apgrozījums samazinājies no 11,4 miljoniem tonnu līdz nepilniem 8 miljoniem – par 30,2%.
"Latvijas dzelzceļš" šajā pašā periodā "iepriecinājis" ar vēl lielāku kravu pārvadājumu apjomu samazināšanos – par 50%. Savukārt kravu tranzīts caur ostām sarucis par 56,2%, viss sauszemes tranzīts – par 59,4%.
Tā ir vēl viena skumīga ilustrācija tam, kā tiek risināta problēma, lai sekmīgi uzpildītu ar ienākumiem Latvijas valsts budžetu," secināja Vasiļjevs.
