RĪGA, 10. marts - Sputnik. Nesen premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Latvija noslēgusi finanšu sistēmas kapitālremontu. Viens no rezultātiem, par ko sabiedrību informeja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile, - vietējie un ES ieguldījumi Latvijas bankās sastāda jau 94%, nerezidentu ieguldījumi ir pazuduši gandrīz pilnībā. Tikai ne visi ir sajūsmā līdz ar valdību, izdevumā Neatkarīgā stāsta publicists Juris Paiders.
Pirms nedēļas tika publicēts viens no jaunākajiem sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumiem, kas bija veltīts iedzīvotāju un uzņēmēju attieksmei pret reformām banku sektorā, raksta Paiders. Kādi ir SKDS aptaujas rezultāti: "53% uzņēmēju, kuru uzņēmums bija saskāries ar apkalpojošās bankas pieprasījumu pēc darījumu apstiprinošas dokumentācijas vai pēc informācijas par sadarbības partneriem, atzīst, ka minētās prasības aizņem pārāk daudz laika un neļauj veltīt laiku ar biznesu saistītām nodarbēm, 51% no šādiem uzņēmējiem uzskata, ka banku prasības ir pārspīlētas un nepamatotas, bet 32% norāda, ka tās ir personas brīvību ierobežojošas".
Ievērojama daļa (20% uzņēmēju un 16% iedzīvotāju) iedzīvotāju nepiekrīt Ministru prezidenta eiforijai par finanšu sistēmas kapitālā remonta panākumiem un uzskata, ka "tā saucamais banku sektora "kapitālais remonts" sabiedrībai nenes nekādu labumu", bet tikai "7% uzņēmēju un 11% iedzīvotāju uzskata, ka uzsāktās pārmaiņas uzlabos Latvijas starptautisko reputāciju un veicinās ekonomikas attīstību".
Kāpēc tik radikāli atšķiras vadošo Latvijas amatpersonu eiforija par pārkārtojumiem finanšu sistēmā no iedzīvotāju un uzņēmēju noskaņojuma? – lauza galvu Paiders.
Latvijā, kā ikvienā civilizētā valstī, ir spēkā likuma normas, kuru uzdevums ir ierobežot terorisma finansēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tikai tā saucamā kapitālā remonta laikā vadošie Latvijas politiķi un finanšu sistēmas līderi iestāstīja Latvijas sabiedrībai, ka ikviena ārvalstnieka noguldījums Latvijas bankā ir sinonīms līdzekļiem, ar kuriem tiek finansēti teroristi! Latvijas publika, ar retiem izņēmumiem, to tā arī pieņēma, atgādināja Paiders.
"Rezultātā praktiski visi ārzemnieki tiek patriekti no Latvijas. Īpaši tas attiecas uz uzņēmējiem un trešo valstu investoriem, kuriem šo pārkārtojumu laikā tika radīti nepanesami apstākļi uzņēmējdarbībai - banku konti tika bloķēti, eksporta darījumi tika apturēti utt. Ja godīgi, tad uzskatīt, ka pilnīgi visi trešo valstu uzņēmēji ir teroristu finansētāji un noziedznieki, ir ksenofobijas (bailes no ārzemniekiem) agresīvā izpausme. Latvijas valdības īstenotā politika ir nosaucama nevis par kapitālo remontu, bet gan par ārzemnieku diskrimināciju ar sadomātiem ieganstiem," secināja publicists.
Viņš atzīmēja, ka ārvalstu ieguldītāji ir gandrīz padzīti no Latvijas bankām – savu naudu viņi pārveduši uz citām zemēm, kuru valdības nav ksenofobiskas.
"Tikai Latvijā ir izveidotas pārspīlēti lielas represīvas un kontrolējošas struktūras, Latvijas komercbanku vadība ir tā iebaidīta, ka neadekvāti stingri izpilda visas kontrolējošo un uzraugošo iestāžu prasības. Tā kā tagad nav citu upuru, jo ārzemnieki ir prom, aiz bezdarbības izlaidušies finanšu izlūki metas traucēt uzņēmējdarbību un bloķēt kontus nu jau vietējiem - Latvijas uzņēmējiem," viņš uzsvēra.
Drakonisko pārbaužu dēļ katrs piektais vietējais uzņēmums pārdomā iespējas pārcelt biznesu vai kapitālu uz citu valsti.
"Tas, ko valdošā vara ar lepnumu nosauca par kapitālo remontu, patiesībā bija jau tā trauslās Latvijas ekonomikas būves dauzīšana ar mūru dragājamo iekārtu," konstatēja Paiders.
Publicists brīdina: ja netiks atlaista kontrolieru armija un atsākts mierīgs darbs pēc kara ar naudas atmazgātājiem, valstij tas var beigties slikti.
"Kad karš ir pabeigts, tad armija ir jādemobilizē! (..) Nevajag bez darba palikušajai liekēžu armijai maksāt algas no nodokļu maksātāju sagādātā! Karš ir beidzies. Ir jāpāriet uz miera laika ritmu! Pietiek kapitālo remontu! Tagad mērķim ir jābūt ekonomikas attīstībai un ir steidzīgi jānosaka bargi sodi jebkuram kontrolētājam un finanšu izlūkam, ja tas nepamatoti liks šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai," noslēgumā piebilda Paiders.
