RĪGA, 6. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. "Baltijas Mediju Alianse" (BMA) holdings 5. martā izplatīja oficiālu paziņojumu, kurā teikts, ka pēc 19. marta Pirmajā Baltijas kanālā tiks apturēta vietējā satura raidījumu ražošana.
BMA paziņojumā atzīmēts, ka runa tostarp ir par ikdienas ziņu raidījumu "Latvijas laiks", kā arī par autoru raidījumiem "Aiz kadra", "Piecas kapeikas" un ikdienas informatīvo raidījumu "Igaunijas ziņas".
Paziņojumā teikts, ka "Latvijas laiks" ir populārākais informatīvais raidījums Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, kuru veidoja vienīgais nevalstiskais televīzijas ziņu dienests valstī. 2019. gadā statistiski vidējā PBK ziņu izlaiduma auditorija sasniedza 96 tūkstošus skatītāju.
Tāpat tiek atzīmēs, ka BMA holdings ir liels Latvijas darba devējs un nodokļu maksātājs. 2019. gadā vien valsts budžetā kompānija ieskaitīja nodokļos vairāk nekā 3,8 miljonus eiro. Kanāla ziņu dienestā strādāja 33 cilvēki.
Paziņojumā teikts: "Neproporcionālā ietekme rada zaudējumus ne tikai holdingam, bet arī diskreditē cīņas ideju par Latvijas ekonomiskās un tiesiskās telpas tīrību, rada zaudējumus valsts ekonomikai, vārda brīvībai un cilvēktiesībām."
Pēc BMA grupas Mārketinga un SA daļas vadītājas Sindijas Frīdenbergas sacītā, visas izmaiņas dotajā brīdī skar vienīgi pašmāju produktu ražošanu. "PBK turpina savu darbību un piedāvā saviem skatītājiem ļoti daudzveidīgu programmu," piebilda viņa.
Jūlija Pirogova, PBK ziņu dienesta direktore, piebilda, ka "PBK ziņu dienesta un programmas "Latvijas laiks" 16 darbības gados ziņu redakcija nav saņēmusi nevienu pretenziju vai aizrādījumu attiecībā par saturu un izplatīto informāciju, kuras dēļ būtu risks apturēt ziņu darbu".
Atgādināsim, ka 4. februārī Latvijas Valsts drošības dienests veica kratīšanas "Baltijas mediju alianses" birojā, saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju režīma pārkāpšanu. Analoģiski pasākumi tika veikti kompānijas birojā Igaunijā. Latvijas VDD oficiālajā paziņojumā teikts, ka procesuālās darbības veiktas 2019. gada 19. janvārī sāktā kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta 3. daļu – par ES sankciju pārkāpumu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Krimināllietā aizdomās turamais ir kompānijas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Oļegs Solodovs. Saskaņā ar Latvijas medijos izskanējušo informāciju, iespējams, otrais BMA līdzīpašnieks, ar kompāniju un privātpersonu starpniecību, ir Krievijas biznesmenis Jurijs Kovaļčuks, kurš ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Pērnā gada novembrī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliedza Pirmā Baltijas kanāla īpašniekam translēt Latvijā deviņus Krievijas kanālus, kuros patiesā labuma guvējs, saskaņā ar NEPLP datiem, ir Kovaļčuks.
Pēc februārī veiktajām kratīšanām Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja, ka negrasās apturēt kanāla darbu.
Saskaņā ar neoficiāliem datiem, kopš kratīšanas brīža, tātad tieši pirms mēneša, Latvijas komercbankas pēc uzraugošo iestāžu rīkojuma iesaldēja visus BMA un tās vadītāju kontus. Kompānijas vadība centās apstrīdēt banku rīcību, taču tas nedeva nekādus rezultātus. Šādos apstākļos normāla saimnieciskā darbība (līdzekļu vākšana par reklāmu, algu izmaksāšana darbiniekiem, ar darbu saistīto izdevumu apmaksa) izrādījusies neiespējama, kas arī kļuva par esošā lēmuma iemeslu.