RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs ("Saskaņa") bija pārsteigts par valsts prezidenta Egila Levita vārdiem – par nepieciešamību stiprināt latviešu valodas lietojumu.
Aizvakar prezidents tikās ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdi.
"Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas loma ir jāstiprina ne tikai mācību saturā, bet arī jārunā par tās lietojumu sabiedrībā. Absurda ir situācija, ka valsts valodas lietojuma līmenis ir 60 %. Latviešu valoda ir mūsu valsts simbols, kas ir jālolo un jāstiprina ilgtermiņā, jo spēcīgas Latvijas pamats ir stabila, literāri bagāta latviešu valoda," teica Egils Levits tikšanās gaitā.
"Jurisprudences korifejs un valsts prezidents aicina aktīvi iejaukties valodas lietojumā privātajā dzīvē un neformālā saziņā. Mērķis ir formulēts: likvidēt (vai vismaz maksimāli samazināt) valodu daudzveidību sabiedrībā. Interesanti, kā Levita kungs to iedomājas? Kā praktiski "jāstiprina ne tikai mācību saturā, bet arī jārunā par tās lietojumu sabiedrībā"? Ja es, piemēram, uz ielas runāšu ar mazdēlu krieviski vai angliski, man piespriedīs sodu? Vai vienkārši publiski kauninās?" interesējās Cilēvičs savā lapā Facebook.
Publikācijā viņš atzīmēja, piemēram, Saeimas deputāti Mariju Golubevu ("Attīstībai/Par!"), kura, tiesa, diskusijā gan neiesaistījās. Toties Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācijas (AREM) līdzdibinātājs Sergejs Roze un partijas "Par!" aktīvists Jevgeņijs Lurje atsaucās. Komentāros sākās dzīva saruna.
"Es, protams, atbalstu privātās dzīves neaizskaramību un valodu daudzveidību: valodas ir jāprot, bet lai prastu – vajag praktizēties. Un vispār runāt daudzās valodās ir interesantāk nekā vienā.
60% - šis skaitlis man nav saprotams. Ja 60% runā tikai latviski, tā nav patiesība, ja tikai 60% prot runāt latviski, arī tā nav patiesība.
Taču negribu skaidrot, ko prezidents gribējis teikt, ja tikai tas nav likumprojekts," teica Jevgeņijs Lurje.
"Es lakam esmu pastulbs un vēl neesmu izgulējies, taču ko tik kriminālu prezidents ir pateicis.
Latviešu valodu vajag lolot un stiprināt? Tam es drīzāk piekrītu, taču to lai lemj "latviešvalodīgie".
Latviešu valodas loma sabiedrībā jāstiprina? Pret to es, principā, neiebilstu.
Spēcīgas Latvijas pamats ir stabila, literāri bagāta latviešu valoda? Iespējams, pilnīgi iespējams," rakstīja Sergejs Roze.
Vārdu sakot, Cilēvičs atzīmēja, liberāļi drīzāk nepiekrīt, taču neteiks to.
"Pēc prezidenta domām, mūsu pastāvēšana ir absurds"
Komentāros paskaidroja, ka 60% ņemti no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par latviešu valodas lietojumu ģimenē, tātad prezidents runāja par valsts valodas lietošanu privātajā dzīvē.
Cilvēki, kuri privātajā dzīvē runā krieviski, dzīvi reaģēja.
"Tā kā 60% precīzi ir cilvēki, kuru dzimtā ir latviešu valoda, man šķiet, prezidents teica: "Absurds, ka valstī ir veseli 40% cilvēku, kam latviešu nav dzimtā valoda". Tajos 40 ietilpstu ne tikai es, bet arī tu, Jevgeņij, piemēram. Mūsu pastāvēšana ir absurda, pēc mūsu prezidenta domām," uzrakstīja Jurijs Š.
"Es pati lemju, kādā valodā runāšu visur pasaulē, turklāt vēl savā ģimenē un vēl vismaz ar kaimiņiem, ne kāds cits. Apnicis tas karjeristu pērkamais stulbums. Ja mani nevar apkalpot man pieejamās valodās, iešu uz citurieni, kur priecājas par visiem klientiem," piebilda Nataļja E.
"Absurds, ka 40% iedzīvotāju prezidents uzspiež saziņas valodu," bija sašutis Sergejs M.
"Vai tā viņš sūta signālu partijas biedriem? Sak, laiks gatavot likumprojektus, es visu parakstīšu," painteresējās Pāvels Levuškāns.
"Baidos, kad (ja?) tādas idejas iegūs likumprojektu formu, izteikties būs par vēlu. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka prezidents nosprauž diskursu, nosaka morālos (vai amorālos) standartus, nosaka pieklājīgā un pieņemamā robežas sabiedrībā," secināja Cilēvičs.
