RĪGA, 3. marts – Sputnik. Pēc 62 gadiem kopš Eiropas Savienības izveidošanas uz brīvas darbaspēka pārvietošanās principiem Brisele aizdomājusies par to, kā tā izmainījusi kontinenta demogrāfiju, raksta The Guardian.
"Depopulācija ir īsts izaicinājums Eiropas Savienībai," saka Dubravka Šujca, pirmā eirokomisāre demogrāfijas lietās. Tieši viņai būs jārisina šī problēma. Viņas dzimtās valsts, Horvātijas, iedzīvotāju skaits pēc iestāšanās ES samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo 60 gadu laikā.
Viņa atceras, ka nesen paviesojās Spānijas ciematā Viljaozā (Villahoz), kur pēdējo gadu laikā strauji samazinājies iedzīvotāju skaits.
"Jaunieši aizbraukuši, palikušie sākuši justies pamesti un sākuši visā vainot demokrātiju par to, ka viņiem ciematā nav medicīniskās apkalpošanas, skolu, bērnudārzu un pasta," saka Šujca. Viņa vēlētos panākt lauku rajonu atdzīvināšanu, lai cilvēkiem rastos vēlme tur palikt.
Šujca, bez šaubām, atbalsta pārvietošanās brīvību ES robežās, taču atzīst, ka šī politika "var būt problēma dažu valstu ekonomikai", kuras velkas ES astē "smadzeņu aizplūšanas" dēļ.
"Tām nepietiek ekspertu, intelektuāļu, izglītotu cilvēku… Cilvēki brauc prom uz Vāciju, Zviedriju un iekļaujas to ekonomikā, kas nozīmē, ka rietumvalstīm ir labas zināšanas un pieredze," saka viņa.
2013. gadā, kad Horvātija iestājās ES, Šujca, bijusī skolotāja, bija Dubrovnikas mēre, savukārt pēc tam tika ievēlēta Eiropas Parlamentā. Viņas iecelšana Eiropas Komisijas viceprezidentes amatā demokrātijas un demogrāfijas lietās iepriecināja nebūt ne visus – viņu kritizēja par to, ka viņa balsoja pret ES darbībām attiecībā uz Ungāriju. Eirodeputāte no Francijas Hrisula Zaharopulu atgādina, ka Šujca iepriekš balsoja pret reproduktīvajām tiesībām. Šujca uzstāj, ka viņa uzstājas par vienlīdzību.
Zaharopulu, bijusī ārste-ginekoloģe, pati uzskata, ka demogrāfija ir svarīgākais ES jautājums. Vienām valstīm tas ir asāks, nekā citām, taču beigās tas skars visus.
Pēc viņas sacītā, "konservatīvie, ultralabējie politiķi manipulē ar demogrāfijas jautājumiem, sagroza tos, lai izceltu "Eiropas" dzimstības līmeni tikai vienā ģimenes veidā. Tā mērķis ir atteikties no imigrācijas un sniegt finansiālu spiedienu uz sievietēm, lai tās sēž mājās un dzemdē bērnus".
Grupas "Zaļie – Eiropas Brīvā alianse" līdzpriekšsēdētāja Eiropas Parlamentā Ska Kellere (Vācija) uzskata, ka jaunā eirokomisāra amata nosaukums skan "dīvaini".
"Kādēļ ne komisārs demogrāfisko izmaiņu lietās? "Eirokomisārs demogrāfijas lietās" skan tā, it kā viņai jālaiž pasaulē mazuļi," saka Kellere.
Kellere vēlētos redzēt vairāk atbalsta lauku reģioniem. Viņa ir dzimusi Gūbenē, valsts austrumos, kur iedzīvotāju skaits kopš Berlīnes mūra krišanas laikiem ir samazinājies divas reizes.
Daži eksperti uzskata, ka Briselei tomēr ir jāpievērš uzmanība demogrāfiskajai nelīdzsvarotībai, kas kļuva par bloka populārākās politikas – pārvietošanās brīvības – sekām.
ECFR 2019. gadā veiktais pētījums parādīja augstu atbalstu idejai aizliegt izbraukt no valsts uz ilgu laika periodu. Aptuveni puse respondentu Polijā un Ungārijā atbalstītu emigrācijas aizliegumu, savukārt Itālijā un Spānijā, attiecīgi 52% un 63%. Taču šajās valstīs ir arī daudz pārvietošanās brīvības piekritēju.
