RĪGA, 23. februāris - Sputnik. Darījumu apjoms komerciālo nekustamo īpašumu tirgū salīdzinājumā ar 2018. gadā nav palielinājies – tas veido 300 miljonus eiro. Ofisu un tirdzniecības platību pārdošanas darījumi veido 75% no kopējā investīciju apjoma, raksta Bb.lv.
Nekustamo īpašumu attīstības zemais temps pēdējos gados liek investoriem izvērtēt iespējas iegādāties ne tikai gatavos objektus, bet arī objektus ar attīstības potenciālu, uzsver tirgus dalībnieki.
Lielāko nekustamo īpašumu darījumu reitingā 2019. gadā iekļuvuši ne tikai tradicionālie objekti ar prognozējamu naudas plūsmu, bet arī trīs zemesgabalu iegādes darījumi tālākai attīstībai.
Skandināvu aktivitāte
Investorus aizvien vairāk interesē industriālie objekti ar prognozējamu naudas plūsmu: 2019. gadā divi ražošanas platību iegādes darījumi iekļuvuši lielāko darījumu reitingā. 2020. gada sākumā noslēgti vēl divi investīciju darījumi šajā segmentā. Tirgū vērojama interese ne tikai par gatavajiem objektiem, bet arī par apbūvējamiem zemesgabaliem – pērn tika aktīvi iegādāti zemesgabali ofisa, tirdzniecības un dzīvojamo objektu apbūvei.
Vietējo kapitālistu investīciju apjoms būtisks samazinājies no 43% (2018. gadā) līdz 9% pērn no kopējā darījumu apjoma. Īpaši aktīvi bija skandināvu izcelsmes investori (pārsvarā – fondi), kam pieder 44% no kopējā investīciju apjoma.
Starptautiskie investori demonstrē lielāku aktivitāti, nodrošinot 28% no kopējā investīciju apjoma nekustamajos īpašumos. Tas pārsvarā noticis, pateicoties Austrijas fonda "VIG Fund" iespaidīgajam darījumam – triju ofisa ēku iegādei Rīgas centrā.
Apbūvējamos zemesgabalus aktīvi iegādājās uzņēmēji no kaimiņvalstīm un Skandināvijas, savukārt gatavos komerciālos īpašumus biežāk iegādājās vietējie investori.
Liels potenciāls
Baltijas valstu komerciālo nekustamo īpašumu tirgus potenciāls, ņemot vērā esošos un topošos objektus, sastāda 2 miljardus eiro gadā, norāda eksperti. Baltijas valstu tirgus attīstībā vērojami vairāki posmi. Līdz 2008. gadam vairāk nekā 45% investoru nāca no Ziemeļeiropas. Pēc tam līdz 2014. gadam 55% līdzekļu nozarē ieguldīja vietējie uzņēmēji, bet no 2015.ada vairāk nekā 50% tirgus aizņem investori no Rietumeiropas, Ziemeļeiropas un ASV.
2019. gadā darījumu kopsumma reģionā sasniedza miljardu eiro. Darījumi Latvijā veidoja 32% no kopējā apjoma, Lietuvā – 49%, Igaunijā – 19%. Tirgus dalībnieki liecina, ka no investoru un attīstītāju puses aug interese par ēkām, ko iespējams pārvērst par dienesta viesnīcām vai dzīvojamām mājām ar nelielām platībām, un pārsvarā tamlīdzīgas ēkas pieejamas Rīgas centrā.
Ņemot vērā pieprasījumu, 2019. gadā izremontētajām ēkām Rīgas centrā bija raksturīga neliela dzīvokļu platība (vidēji 35-115 kvadrātmetri), kas labāk piemērota jaunajiem speciālistiem vai cilvēkiem, kuri vēlas investēt nekustamajos īpašumos, piemēram, ar mērķi izīrēt tos.
Ierobežotās platības dēļ jaunbūvju skaits galvaspilsētas centrā nav liels, izdevumi to uzturēšanai būtiski pārsniedz būvdarbu izmaksas mikrorajonos, tāpēc to platība sastāda 45-200 kvadrātmetrus, bet cena par kvadrātmetru var sasniegt vairākus tūkstošus.
