RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Krievijas un Eiropas valstu dialoga izveide būs iespējama, ja NATO un Eiropas Savienība mainīs savu politiku attiecībās ar Maskavu. Par to Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško pastāstīja sarunā ar RBK, vēsta RIA Novosti.
Viņš pauda pārliecību, ka Eiropai jāveic konkrēti pasākumi attiecību uzlabošanai ar Krieviju un mainīt savu sistemātisku pieeju dialogam.
Gruško uzskata, ka Eiropas Savienībai nāktos demonstrēt konkrētākas darbības, veidojot attiecības ar Krieviju. Diplomāts negatīvi novērtēja ES piecus principus attiecībās ar Maskavu, ko organizācija apstiprināja 2016.gadā. ES dalībvalstu ārlietu ministri skaidroja, ka dialoga raksturs ar Krieviju var mainīties pēc Minskas protokolu izpildes, attiecību uzlabošanas ar "Austrumu partnerības" un Centrālāzijas valstīm, Eiropas Savienības stabilitātes stiprināšanas, sadarbības atjaunošanas ar Maskavu ārpolitikas jautājumos, kā arī "sakaru veidošanas starp cilvēkiem un apmaiņas".
"Šos principus pat pie labākās gribas nav iespējams uzskatīt par kaut kādu stratēģiju vai saprātīgu politiku attiecībās ar Krieviju," viņš teica.
Otrkārt, NATO ir jāatsakās no mēģinājumiem ievilkt Maskavu aukstā kara laiku drošības sistēmā, kā arī vairs nepievērsties savaldīšanas politikai, uzskata Gruško. Viņš kontstatēja, ka alianse atteikusies no projektiem, kas veicināja ne tikai Krievijas un NATO Padomes dalībvalstu, bet arī tajās dzīvojošo pilsoņu drošību.
Diplomāts ir pārliecināts: Ziemeļatlantijas alianses militārā potenciāla paplašināšana Austrumeiropā ir bezjēdzīga naudas izšķiešana. Viņš paskaidroja, ka reālu draudu šajā reģionā nav, draudi pastāv dienvidu perifērijā.
"Un tagad turpinās šis aukstais minikarš, nevis visas pūles tiek apvienotas cīņai ar kopīgajiem draudiem," norādīja ārlietu ministra vietnieks.
Treškārt, Gruško aicināja Eiropas valstis demonstrēt pastāvību, veidojot dialogu ar Maskavu, un pārvērtēt savu pieeju, nevis atskatīties uz ASV.
Viņš piebilda, ka diskusijas nesenajā Minhenes drošības konferencē lika saprast: globālās drošības sistēmas izveidei bez Krievijas nav nekādu perspektīvu.
"Aizvien lielāks skaits cilvēku saprot, ka drošība bez Krievijas nav iespējama, bet drošība pret Krieviju neizdosies, tāpēc vajag kaut kādā veidā atrast mijiedarbības ceļus," secināja Gruško.
