RĪGA, 20. februāris - Sputnik. Rusofobijas izpausmes Baltijas valstīs Krievija uztver pasīvi un nesaista savstarpējās ekonomiskās attiecības ar šo aspektu, norādīja NVS valstu institūta vadītāja vietniece, NVS valstu institūta diasporas un migrācijas nodaļas vadītāja Aleksandra Dokučajeva diskusijā, kas bija veltīta rusofobijas problēmai pasaulē.
"Rusofobija nebūtu sasniegusi tādus mērogus, ja Krievija būtu savas ekonomiskās attiecības ar šīm valstīm saistījusi ar to politisko kursu. Krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību ievērošanu Krievija nekad nav izvirzījusi kā noteikumu jebkādu valsts līmeņa līgumu noslēgšanai," Dokučajevas teikto citēja RIA Novosti.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās, ņemot vērā vispārēju spriedzes pieaugumu pēc notikumiem Ukrainā un Krimā 2014.gadā. Baltijas valstis līdz ar Poliju ir aktīvākās Krievijai naidīgās retorikas izplatītājas Eiropā. Vienlaikus vecās Eiropas valstis atbalsta dialoga normalizāciju ar Maskavu.
Neatkarīgā ekonomiste no Latvijas Jevgēņija Zaiceva intervijā Sputnik Latvija norādīja, ka valsts jau sešus gadus viena no pirmajām balso par sankciju pagarināšanu, un valdībai pat prātā neienāk, ka ievērojama daļa nacionālās ekonomikas ir saistīta ar Krievijas tranzītu.
"Latvija nevis brauc un vienojas ar Maskavu, bet gan ik reizi pieņem vēl stingrākus noteikumus – uzbrūk krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, pastāvīgi meklē Kremļa roku," akcentēja Zaiceva.
Iepriekš jau vēstīts, ka Krievija plānveidīgi novirza savu tranzītu no Baltijas republikas. Dzelzeļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2019.gadā krities līdz minimālajam 17 gadu laikā.
Rīgas ostas kravu apgrozījums 2019.gadā samazinājies par 10,1% salīdzinājumā ar 2018.gadu. Rīgas ostā apstrādāto kravu apjoms 2020.gada janvārī bija par 25% mazāks nekā aizvadītā gada janvārī, pie tam ogļu pārkraušana sarukusi 2,6 reizes, beramkravu apjoms samazinājies par 33,1%.
