RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Piecpadsmit Eiropas pilsētu, arī Baltijas valstu galvaspilsētu, mēri vērsušies pie Eiropas Komisijas vadītājas ar lūgumu nodrošināt tiešu piekļuvi ES nākamā septiņu gadu budžeta līdzekļiem ar mērķi panākt klimatiskās neitralitātes mērķus līdz 2050. gadam.
Eiropas pilsētu pašvaldību vadītāji apliecināja EK vadītājai Urzulai fon der Leienai, ka viņi spēj rīkoties ātrāk nekā nacionālās valdības un izjūt mazāku spiedienu no degvielas rūpniecības puses. Viņi lūdza atzīt pilsētu vadošo lomu "zaļās" politikas mērķu īstenošanā un piešķirt pilsētām atsevišķus līdzekļus no ES fondiem klimata mērķu sasniegšanai.
"Cīņa ar globālo sasilšanu tiks uzvarēta vai zaudēta pilsētās," norāda vēstules autori.
Eiropas Savienība apņēmusies izmest atmosfērā ne vairāk ogļskābās gāzes, kā absorbē, tāpēc kļūs "klimatiski neitrāla". Tas palīdzēs cīnīties ar globālo sasilšanu. Šim mērķim nākamajā septiņu gadu budžetā plānots izdalīt 250 miljardus eiro.
Vēstuli parakstījuši Bratislavas, Budapeštas, Prāgas, Varšavas, Berlīnes, Vīnes, Hāgas, Atēnu, Rīgas, Viļņas, Tallinas, Frankfurtes, Košices, Milānas un Strasbūras mēri.
Jāpiebilst, ka Oļegs Burovs šo vēstuli parakstījis jau pēc tam, kad trīs reizes pēc kārtas nenotika Rīgas domes sapulces kvoruma trūkuma dēļ, - tas Saeimai deva pamatu atlaist domi.
ES ilgtermiņa budžets 2021.-2027. gadam tiks apspriests 20. februārī ES valstu un valdību vadītāju ārkārtas apspriedē. Pašreizējais budžets paredzēts līdz 2020. gada 31. decembrim. Jauno finansiālo ietvaru izstrādi septiņiem nākamajiem gadiem apgrūtina ES dalībvalstu domstarpības jautājumā par savienības prioritātēm.
