RĪGA, 10. februāris – Sputnik, Romāns Samarins. Latvija, kura beidzot izraudzījās pragmatisku nostāju enerģētikas jautājumā, pēkšņi maina kursu. Baltijas valstu premjeri anonsēja savstarpējas deklarācijas parakstīšanu par atteikšanos no BelAES elektroenerģijas iegādes, par ko vienojās tikšanās laikā Tallinā.
Avangardā uzstājas Lietuva. Kļūstot par ES dalībvalsti 2004. gadā un izpildot Briseles direktīvas, Lietuva slēdza savu AES. Pirmais Ignalinas AES energobloks tika apturēts 2004. gadā, otrais – 2009. gadā.
Tieksmē kļūt par pilnvērtīgiem eiropiešiem, nolemjot par spīti "vecaimātei Krievijai" pat "ausis nosaldēt", Lietuva laiž garām "atsaldētajām ķermeņa daļām" jebkādus izdevīgus elektroenerģijas iegādes piedāvājumus no austrumiem. Sevišķi, no Baltkrievijas, kura pabeidz AES būvniecību netālu no robežas ar Lietuvu, blakus Astravjecas pilsētai, Grodņas apgabalā, 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuvieši regulāri un uzstājīgi pauž nepamatotas apsūdzības par drošības normu pārkāpumiem BelAES būvniecībā, aicinot arī citus boikotēt iepirkumus. Lietuvas konservatoru līderis Vītauts Landsberģis vispār nosauca būvēto BelAES par "Lietuvas zārku".
Jebkuras atomstacijas galvenā priekšrocība ir stabilas, pašizmaksu ziņā lētas elektroenerģijas piegādes. Un lai arī Ignalinas AES pati nespēja segt Baltijas reģiona elektroenerģijas pieprasījumu, kuras rīcībā bija miera atoms, Lietuvai bija dūzis piedurknē. Šodien reāls trumpis ir prezidenta Aleksandra Lukašenko rokās.
Pokers Baltijas stilā
Un ko tad Latvija? Vēl pirms pusgada Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis paziņoja: "Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai." Latvijas valdība norādīja, ka Lietuvas nolūks izbeigt iepirkt elektroenerģiju Baltkrievijā pēc BelAES uzbūvēšanas rada enerģijas deficīta riskus citām Baltijas valstīm. Baltkrieviju un Latviju patlaban saista BRELL, un lai arī ir tehniski savienojumi caur Krievijas un Latvijas robežu, visas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tirdzniecības vienošanās ļauj tirgot ar KF un Baltkrieviju tikai caur Lietuvu.
Taču tagad trīs Baltijas premjerministri paziņo par plāniem parakstīt deklarāciju par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no BelAES.
Latvieši, sekojot lietuviešu pēdām, acīmredzot, nolēmuši uzspēlēt pokeri ar Lukašenko, visu iespējamo kombināciju vidū zinot tikai blefošanu. Bet mācība jau nekaitē, viņi jau "zaudēja" šo spēli ar Putinu. Ustjlugas, Bronkas, Visockas un Primorskas osta Baltijas jūrā – skaiti, ir sprieduma paziņošana Latvijas tranzītam. Latvijas Dzelzceļa rezultāts 2019. gadā ir sliktākais pēdējo 17 gadu laikā, gaidāma masveida darbinieku atlaišana. Lēnām, taču nemitīgi tranzīts visu šo gadu garumā gāja prom uz Krievijas ostām. Ar Igauniju ir vienkāršāk – tranzīts tur vairs nav prioritāte, savukārt Igaunijas slānekļu enerģētika rada enerģijas izstrādes proficītu, kuras pārpalikumu valsts koncerns Enefit pārdod Ziemeļu enerģētikas biržā.
Acīmredzot, tas ir kaut kāds jauns, Baltijas pokera paveids. Par spīti veselajam saprātam – vienkārši spēlēt kādam par spīti.
"Kad politiķi uzstājas ar publiskiem paziņojumiem, ekonomika klusē. Cenas veido tirgus, nevis ministru paziņojumi. Tās nevar tikt regulētas administratīvi. BelAES piegāžu perspektīvas ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un starpniekiem. Tas ir tīri politisks paziņojums, kurš neņem vērā ekonomiskos aprēķinus un sekas, gar kurām politiķiem vienkārši nav nekādas daļas. Parast muguras ielocīšana ar aprēķinu, ka kāds nākotnē to paņems vērā. Savukārt cenas, atkārtošos, veidojas starptautiskās biržās, kā Nord Pool, nevis ministru kabinetos. Jāsaka, Baltijas reģions nekad nav bijis pašpietiekams un, būdams pieslēgts Krievijas energosistēmai, tam vienmēr bija elektroenerģija augstākās slodzes brīžos. Savukārt BelAES ir vēl viens jauns un nopietns spēlētājs," komentē situāciju Latvijas ekonomiste, neatkarīgā eksperte Jevgēnija Zaiceva.
Visi dabūs strāvas triecienu
Par kādu kodolkatastrofas draudu runā lietuvieši? Baltijas valstis, Baltkrievija – nav viena zeme? Vai arī 50 kilometru attālumā no Viļņas jau ir seismiski bīstama zona?
"Baltkrievi būvē sev drošu atomstaciju. Es personīgi esmu atomenerģijas piekritējs. BelAES varētu nodrošināt ar elektroenerģiju ne vien Baltkrieviju, bet arī segt visa reģiona vajadzības," pērnā gada pavasarī paziņoja bijušais Lietuvas vadītājs Rolands Pakss tikšanās laikā ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Pakss atzina, ka Lietuvā noteikti spēki izmanto BelAES būvniecības jautājumu politisku mērķu panākšanai.
Nausēda, spriežot pēc paziņojumiem par savstarpējās deklarācijas gatavošanu, novedis kaimiņu domas pie tā, ka enerģijai jābūt dārgam produktam – kā enerģijas deficītā esošajā Lietuvā.
Latvijai pakta parakstīšanas pret Baltkrievijas enerģijas iegādi ir dīvains gājiens, ņemot vērā, ka ārpolitikas iestāžu vadītāji Edgars Rinkēvičs un Vladimirs Makejs jau gandrīz vienojās par Aleksandra Lukašenko vizīti uz Rīgu šī gada pavasarī. Kā Baltkrievijas prezidents attiecas pret sabotāžu, ir labi zināms. Slikti attiecas. Savukārt caur Baltkrievijas termināli pie Daugavas iziet gadā ap septiņiem miljoniem tonnu naftas produktu, uz kuru rēķina vien LDz pelna 70 miljonus eiro.
Ar savu sakrālo ideju "Latvija latviešiem", vietējie politiķi jau ir zaudējuši galveno spēli. Jauniešu plūsma, kuri meklē labāku dzīvi ārzemēs, vairs nevar apturēt. Gan krievus, gan latviešus. Nekādi politiķu aicinājumi atgriezties vairs nelīdzēs. Likmes ir pārāk augstas: ekonomika – tas nav pokers. Taču Latvijas politiķi turpina sacerēt deklarācijas. Kā anekdotē par vectēvu, kurš tirgo olas pie veikala. "Vectētiņ, kādēļ tavas olas ir tādā pašā cenā kā veikalā?!" – "Tak pašam darbs ir – un nauda apgrozījumā!".
