RĪGA, 2. februāris – Sputnik. Saeimas deputāts no "Saskaņas" Edgars Kucins pastāstīja par jaunā Vispārējās izglītības likuma bezjēdzību Latvijā, raksta Mixnews.lv.
Viņš atzīmēja, ka patiesībā likums, kurš nosaka iespēju iegūt izglītību Latvijā valsts valodā, tika pieņemts jau 1998. gadā, un šoreiz Latvijas valdība nav izdomājusi neko jaunu, tikai šis likums nestrādāja un būtībā nestrādā. To viņš noskaidroja pēc savas pieredzes.
Kucins pastāstīja, ka viņa dēls iet latviešu bērnudārzā. Taču no 23 bērniem grupā tikai daži runā latviski. Paradoksāli ir tas, ka krieviski runā pat tajā grupā, kur bija domāts, ka runā tikai valsts valodā.
Tādēļ, neraugoties uz to, ka Vispārējās izglītības likums paredz, ka izglītībai, tostarp Latvijas bērnudārzos, jābūt nodrošinātai valsts valodā, vietu trūkuma latviešu bērnudārzos dēļ bērniem nākas iet krievu grupās, kur vietu skaits ir lielāks.
Sevišķi tas skar Rīgu un Daugavpili.
Turklāt Kucins uzsvēra, ka patlaban Daugavpilī nepietiek 144 pedagogu, kuri varētu strādāt latviešu valodā. Savukārt krievu grupās šobrīd ir 37 brīvas vietas.
Iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notika kārtējā Nacionālās apvienības piedāvāto Izglītības likuma grozījumu apspriešana, kuri paredz obligātās latviešu plūsmas organizēšanu Latvijas bērnudārzos.
Taču kā Sputnik Latvija intervijā skaidroja Latvijas Skolu ar krievu mācībvalodu asociācijas pārstāvis, Izglītības un zinātnes ministrijas Konstitucionālās padomes nacionālo mazākumtautību lietās loceklis Konstantīns Čekušins, šis ir ideoloģisks lēmums, kurš absolūti nebalstās uz reālām cilvēku vajadzībām un iespējām.
Latvijas valdība nospraudusi ar noteikumiem latviešu valodas izmantošanu kā galveno rotaļu valodu bērniem līdz piecu gadu vecumam visās Latvijas Pirmsskolas izglītības iestādēs. Eksperti jau brīdinājuši, ka izglītības likvidēšana nacionālo mazākumtautību valodās pasliktinās izglītības kvalitāti Latvijā.
Krievija devusi asi negatīvu vērtējumu Latvijas izglītības iestāžu pārejai uz mācībām tikai un vienīgi valsts valodā. KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka šāds solis ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību ievērošanas jomā.
