RĪGA. 30. janvāris – Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa Parīzē piedalījās diskusijā par vārda brīvību.
Diskusijā piedalījās Sud Radio žurnālists Andrē Berkofs un žurnāla Paris Match direktora vietnieks un reportieris Režiss le Somjē. Višinskis un Čeriševa pastāstīja kolēģiem, kāds spiediens tiek vērsts pret medijiem Igaunijā.
Pasaulei jābūt informētai par patvaļu Igaunijā
Atgādināsim, ka no 2020. gada 1. janvāra aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt darba attiecības ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", ņemot vērā Igaunijas varasiestāžu draudus ierosināt pret viņiem krimināllietas – cilvēkiem draudēja cietums.
Patlaban Sputnik Igaunija redakcija strādā ārkārtas režīmā.
"Mēs vēlamies, lai Eiropā zinātu: ES valsts ir gatava ierosināt pret žurnālistiem krimināllietas, sēdināt cietumā tikai tāpēc, ka viņi pilda savus profesionālos pienākumus un strādā Krievijas starptautiskajā ziņu aģentūrā. Mēs gribam maksimāli plaši informēt par pašreizējo stāvokli Igaunijā, lai visa pasaule zinātu par šo patvaļu," uzsvēra Jeļena Čeriševa.
Viņa atgādināja, ka četrus gadus ilgajā darba laikā Igaunijas varasiestādes nav izvirzījušas oficiālas pretenzijas pret aģentūras darbu, tomēr žurnālisti ne vienu reizi vien saskārās ar dažādiem šķēršļiem: bieži vien reportieriem bija grūti apmeklēt dažus pasākumus, visas amatpersonas tika brīdinātas, ka nav ieteicams sarunāties ar Sputnik Igaunija.
Čeriševa konstatēja, ka "Rossija segodņa", viņa pati un dažādas Krievijas struktūras dara visu iespējamo, lai atrisinātu pamatproblēmu – atceltu visas igauņu varasiestāžu sadomātās pretenzijas.
Žurnālistiem jādod iespēja runāt
"Vienalga, vai jums patīk vai nepatīk tas, ko saka žurnālisti, viņiem jābūt iespējai teikt, ko viņi vēlas, pat tad, ja tas kādam nepatīk. Tieši tā jau ir brīvība," konstatēja franču žurnālistikas metrs Andrē Berkofs.
Iepriekš EP komisāre cilvēktiesību jomā Duņa Mijatoviča paziņoja, ka kontrolēs situāciju ap Sputnik Igaunija.
"Mums apliecināja, ka Mijatovičas kundze un viņas ofiss kontrolēs šo situāciju un centīsies panākt, lai mūsu kolēģi varētu strādāt normālos, civilizētos apstākļos, kā tam jābūt valstī, kas deklarē savu uzticību eiropeiskajām vērtībām," pastāstīja Kirils Višinskis.
Igaunija vajā pati savus pilsoņus
Jeļena Čeriševa atzina: viņai radies iespaids, ka EP komisāre saņēmusi nepilnas ziņas par situāciju, kādā nokļuvis Sputnik Igaunija.
"Tāpēc viņa (Duņa Mijatoviča – red.) uzdeva man papildu jautājumus, uz kuriem es, protams, atbildēju. Tas bija mērķis, ar kādu devos uz EPPA, - sniegt maksimālu informāciju par situāciju ap Sputnik Igaunija," apliecināja poetāla redaktore.
Čeriševa uzsvēra, ka gandrīz visi Sputnik Igaunija darbinieki ir Igaunijas pilsoņi.
"Ar savām darbībām policija vajā pati savus pilsoņus un gatava iesēdināt cietumā savus pilsoņus tikai par to, ka viņi strādā ar Krievijas mediju. Mēs darām visu iespējamo, lai situāciju atrisinātu pēc iespējas ātrāk un darbinieki atgrieztos savās darba vietās," piebilda Sputnik Igaunija vadītāja.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju ap Sputnik Igaunija, paziņoja, ka Krievijas valdība atbalstīs Sputnik darbā citās valstīs.
Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), atbildot uz "Rossija segodņa" vēstuli, informēja, ka organizācija izvērtē ziņas par krievvalodīgo mediju stāvokli Igaunijā. Aģentūra "Rossija segodņa" lūdza pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija un ir gatava piedāvāt atbilstošu vērtējumu šim brīvības pārkāpšanas bezprecedenta gadījumam, kā arī lūdz veikt pasākumus aģentūras žurnālistu tiesību nodrošināšanai un dot iespēju viņiem pildīt savu profesionālo pienākumu.
