Lietuva ir kļuvusi par lielāko Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importētāju Austrumeiropā. Tas draud ar lielām problēmām Polijai, kas cer pārdot kaimiņiem SDG no Amerikas. Par to, kā Viļņa atņem Varšavai noieta tirgu, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.
Jauns spēles dalībnieks
Krievijas uzņēmuma "Kriogaz Visock" (tas pieder koncernam "Novatek") galvenais klients ir Lietuva. SDG termināls Klaipēdā no Visockas saņēmis jau vairāk nekā 40 SDG kravas – gandrīz pusi no rūpnīcas produkcijas kopš tās ekspluatācijas sākuma 2019. gada aprīlī. 8. janvārī Klaipēdā ar kārtējo gāzes partiju ieradās kuģis Coral Favia.
SDG termināļa īpašnieks, kompānija "Klaipedos nafta" ziņo, ka patlaban piegādes ir maksimālas. Lietuvas gāzes transporta sistēmas operators "Amber Grid" vērtē, ka gada laikā degvielas tālākais eksports no Klaipēdas uz kaimiņvalstīm – Latviju un Igauniju – ir pieaudzis 2,6 reizes un sedz divas trešdaļas gāzes piegādes apjoma no Lietuvas.
"Pateicoties terminālim Klaipēdā degvielas transportēšanas kopapjoms uz ES pērn sasniedzis 574 miljonus kubikmetru – tas ir rekords," precizēja "Amber Grid" ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Nemuns Biknis.
"Klaipedos nafta" vēsta, kas šogad termināļa apjomi jau ir pilnībā rezervēti: gaidāmi 1,8 miljardi kubikmetru gāzes, par 300 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā. Pieaugumu pārsvarā nodrošinājusi Visocka, kur ekspluatācijā tiek nodota kriogēnās rūpnīcas otrā kārta ar jaudu 1,1 miljonu tonnu apmērā (tagad uzņēmums ražo 660 tūkstošus).
Pieaudzis arī pieprasījums. No 1. janvāra darbu sācis divvirzienu gāzesvads "Baltic connector", kas savieno Lietuvu ar Igauniju un Somiju. Ziņots, ka jaunais gāzesvads mazinās Baltijas atkarību no "Gazprom". Tomēr pagaidām viss liecina, ka tur pārsvarā tiks pārsūknēta koncerna "Novatek" gāze.
Jāpiebilst, ka SDG Klaipēda saņem arī no Norvēģijas un ASV. Taču Visocka ir izdevīgāka īsāka transporta "pleca" dēļ: tankkuģi ceļā pavada tikai divas diennaktis (no šķietami netālās Norvēģijas – četras).
Gāzes tankkuģa noma izmaksā no 70 līdz 250 tūkstošus dolāru diennaktī, tātad "Klaipedos nafta" ietaupa līdz pusmiljonu ar katru SDG partiju no Visockas salīdzinājumā ar Norvēģiju. Tātad vērā ņemama daļa Baltijas gāzes tirgū koncernam "Novatek" ir garantēta.
Lai raud zaudētājs
"Klaipēdas SDG terminālis, kā arī attīstīta un atbilstoši apkalpota gāzes transporta sistēma ir nodemonstrējusi savu efektivitāti. Tagad Lietuva ir reģionālā gāzes tirgus krustceles," uzskata Nemuns Biknis.
Taču tā ir iegājies: ja viens vinnē, otrs noteikti zaudē. Šajā gadījumā zaudētājos ir Polija, kas jau sen lolo plānus kļūt par lielu gāzes sadales centru Eiropā uz ASV piegāžu rēķina.
Polijas valsts kompānija PGNiG jau ir noslēgusi četrus ilgtermiņa līgumus ar amerikāņiem: poļi ir apņēmušies līdz 2042. gadam iepirkt 29 miljonus tonnu SDG cerībā pārdot to tālāk kaimiņiem: Ukrainai, Lietuvai, Latvijai, kā arī Igaunijai un Somijai (pa gāzesvadu "Baltic connector").
Tagad noskaidrojas, ka nav, kam Austrumeiropā pārdot dārgo "brīvības gāzi". Vēl vairāk, Latvija, Igaunija un Somija pārorientējas uz lēto Krievijas un Norvēģijas degvielu no Lietuvas. Pie tam vēl Kijeva atsakās būvēt gāzesvadu uz Poliju.
Aizvadītā gada augustā Ukraina parakstīja ar ASV un Poliju trīspusēju vienošanos "Par sadarbību ar mērķi stiprināt dabasgāzes piegādes reģionālo drošību". Dokuments paredz amerikāņu SDG eksporta pieaugumu un "šiem nolūkiem nepieciešamās transporta infrastruktūras attīstību". Runa ir par konektora būvdarbiem, kas apvienotu Ukrainas un Polijas gāzes transporta sistēmas un ļautu četrkārt palielināt gāzes pārsūknēšanu.
Taču aizvadītajā nedēļā Ukrainas GTS operatora vadītājs Sergejs Makogons paziņoja: "Vai ir jēga par 200 miljoniem dolāru celt vēl vienu gāzesvadu ar jaudu 5-8 miljardu kubikmetru apmērā gadā, ja arī pašreizējie pieejami nav pieprasīti? Esmu pārliecināts, ka ar pašreizējo vadību un novērotāju padomi tādi ekonomiski nepamatoti projekti neies cauri."
Pašreizējā situācijā Varšavai atliek tikai viens – sūdzēties Trampam un lūgt, lai Vašingtona piespiestu neapzinīgos ukraiņus un baltiešus pirkt amerikāņu gāzi, neskatoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem. Tiesa, nav gan zināms, vai poļus kāds sadzirdēs: savu gāzes uzņēmumu produkcijas noietu Baltais nams ir nodrošinājis, viss pārējais ir jūsu pašu problēmas.
Jāpiebilst, ka poļu problēmas ir saistītas ne tikai ar gāzes tālāko eksportu. Viņu ambiciozie plāni atdūrušies pret jaunu šķērsli – vienkārši nav, ar ko vadāt SDG no okeāna viņa krasta.
Decembrī valsts kompānijas PGNiG struktūra "PGNiG Supply and Trading" izsludināja iepirkumu – 6-8 gāzes transporta kuģu frakts uz trim gadiem par aptuveni 20 miljoniem dolāru gadā par kuģi. Apakšuzņēmēja pienākums ir nodrošināt sašķidrinātās gāzes piegādes no Amerikas terminālī Svinoujscē.
Taču eksperti uzskata, ka būs ļoti grūti sameklēt interesentus, jo frakts cenas ir nereāli zemas: parasti ilgtermiņa čartera maksa ir trīs vai četras reizes lielāka.
Arī gāzeskuģu deficīts ar katru gadu saasinās, tātad pieaug arī to nomas cenas, un, jo dārgāk izmaksās frakts, jo grūtāk būs pārdot amerikāņu gāzi tālāk eiropiešiem.
Vārdu sakot, Lietuvai tagad ir daudz lielākas izredzes kļūt par Eirops jauno gāzes sadales centru, nekā Polijai.
