RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrija pieprasījusi aptuveni 10 miljardus eiro Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanai 2021.-2030.gadā. Plānots, ka klimatiskās neitralitātes sasniegšanai tiks novirzīti līdzekļi no valsts un pašvaldību budžeta, kā arī piesaistīti līdzekļi no Eiropas Savienības un privātais kapitāls.
Latvijai neizdosies panākt no Briseles finansējumu, aizbildinoties ar klimatisko neitralitāti, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomists un politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs.
"Klimatiskās neitralitātes tēma Baltijas valstīs ir vēl viens izmisīgs mēģinājums "izsist" naudu no Eiropas Savienības apstākļos, kad Brisele ar katru gadu samazina tām finansējumu. Baltijas valstu valdību darbība lielā mērā ir nonākusi līdz projektu izdomāšanai, kam var pieprasīt Eiropas grantus. Visi Baltijas valstu projekti enerģētikā, vienalga, vai tie būtu SDG termināļi vai vēja parki, pieder pie šādiem projektiem. Klimatiskā neitralitāte nav izņēmums, tā tikai apstiprina minēto parādību," atzīmēja Nosovičs.
Eksperts atgādināja, ka klimatiskā neitralitāte Rietumos patlaban ir modē un Latvija secinājusi, ka uz tās rēķina var nopelnīt, taču ES vadībai šajā ziņā ir citāds viedoklis.
"Briselē jau ir izveidojusies nostādne, ka Baltijas valstis ir saņēmušas pietiekamu Eiropas finansējumu un var attīstīties bez donoru palīdzības. Tāpēc visi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ierosinājumi, ko pavada prasība dot naudu, tiks delikāti tā vai citādi noraidīti. Latvijai neizdosies nopelnīt uz klimatiskās neitralitātes rēķina," ir pārliecināts Nosovičs.
Ekonomikas ministrijas sagatavotais plāns liecina, ka klimatiski neitrālas ekonomikas sasniegšanai Latvija īpašu uzmanību veltīs vēja un Saules enerģijas ražošanai.
