- janvāris ir Holokausta upuru atceres diena, noteikta ar ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju 2005. gadā
Izraēlā jau aizritējuši vairāki pasākumi, tostarp starptautiskais forums "Glabājam piemiņu par Holokaustu, cīnāmies ar antisemītismu". Ne mazākajā mērā nepārsteidz fakts, ka šos pasākumus ar savu klātbūtni nepagodināja Polijas un Baltijas valstu prezidenti, bet Ukrainas prezidents Zeļenskis ieradās Izraēlā, taču Pasaules Holokausta upuru piemiņas forumu neapmeklēja. Iemesls meklējams ne tikai izsenis šīm valstīm raksturīgajā antisemītismā.
Polijas un Baltijas solidārā pozīcija, kā arī tām tuvais Ukrainas viedoklis pārsvarā skaidrojams ar to pašreizējo attieksmi pret vēsturi. Šīs valstis ir inficētas ar rusofobiju, un uz šī pamata cenšas hitleriskās Vācijas sagraušanu raksturot kā vienas okupācijas vienkāršu aizstāšanu ar citu – vācu pret padomju. Tēze par "karu divās frontēs", pret "diviem totalitāriem režīmiem" vieno Varšavu un Viļņu, Rīgu un Tallinu, kā arī tām piebiedrojušos Kijevu.
Var, protams, pajautāt: kāds tam sakars ar Holokaustu - jeb hitleriešu un viņu līdzskrējēju organizētajām ebreju masveida slepkavībām? Kāds viņiem sakars ar karā ierauto tautu vēsturisko atmiņu?
Holokausts neļauj pārrakstīt vēsturi
Redziet, tieši tāpat, kā atmiņa par mītisko "padomju okupāciju" vieno poļu, baltiešu un ukraiņu radikāli nacionālistiskos rusofobus, tāpat arī Holokausts apvieno cilvēkus un valstis, kuri godā patieso piemiņu par karu.
Ebrejus nogalināja vienalga, vai viņi bija hitleriskās ass valstu vai Apvienoto nāciju valstu pilsoņi, karavīrus un civiliedzīvotājus. Viņus nogalināja neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Ebreji dzīvoja visā Eiropā, un viņus slepkavoja visur. Katrā valstī, kur kaut vai uz dažām dienām pie varas nāca nacisti, ir savi upuri.
Atsevišķu Otrā pasaules kara notikumu traktējums dažādās valstīs var atšķirties (piemēram, angļiem Denkerkas evakuācija ir daudz nozīmīgāka, nekā Staļingradas kauja), attieksme pret Holokaustu visiem ir vienāda. Tā neatšķiras ne sakautajiem, ne uzvarētājiem. Šī traģēdija neļauj pārrakstīt vēsturi, lai kā dažam labam to gribētos.
Taču Baltijā, Varšavā un Kijevā valdošie režīmi ved savus radurakstus līdz pirmskara režīmiem Polijā un Baltijā, līdz banderoviešiem Ukrainā. Visi šie režīmi solidarizējās ar Hitleru. Visi šie režīmi sirgst ar rusofobiju, visi runā par "padomju okupāciju", visi (dažs oficiāli, cits – ne) uzskata, ka Krievijai nez kāpēc būtu jāsamaksā tiem par "okupāciju".
Atmiņas par karu iedragā šo režīmu ideoloģiskos pamatus. Sevišķi atmiņas par Holokaustu. Var pēc sirds patikas spriedelēt, ka nav nekādas atšķirības starp padomju un vācu totalitārismu, taču tikai līdz brīdim, kad sākas runa par Holokaustu. Ebrejus visā pasaulē slepkavoja nacisti, bet PSRS ebrejus glāba.
Pagātnes aizmiršana ved pie traģēdijām nākotnē
Jebkurš cilvēks, kurš sāk interesēties par Holokausta vēsturi, gandrīz vienā acumirklī iegrims nacistu koncentrācijas nometņu vēsturē un aptvers, ka kara nogalē tajās ieslodzīto gūstekņu vidū ebreji bija mazākumā (lielākā daļa tika nogalināti uzreiz).
Godprātīgs pētnieks, ķeroties klāt Holokaustam, ātri nonāk pie secinājuma par necilvēcisko nacistiskā režīma būtību, ne tikai antisemītismu vien. Atnāk izpratne, ka nav pieņemamas apsūdzības pret PSRS, jo tieši Padomju Savienība izglāba Eiropas tautas no brūnā mēra. Atbrīvotājs un glābējs nevar būt okupants. To nevar likt uz svariem kopā ar slepkavu.
Tādēļ cilvēki un valstis, kuras nevēlas atzīt PSRS lomu uzvarā pār nacismu, vienmēr centīsies gaisināt arī atmiņas par Holokaustu. Tas ir viens no šausmīgākajiem un acīmredzamākajiem nacisma noziegumiem, un uzvarētāja glābēja loma šeit arī ir acīmredzama.
Vēstures amnēzija, rusofobija un antisemītisms soļo roku rokā, tie organiski papildina vien otru.
Tādēļ loģiski, ka tieši Izraēlā Vladimirs Putins piedāvāja organizēt ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo dalībvalstu līderu tikšanos, lai apspriestu pasaules drošības problēmas. "Pagātnes aizmiršana, sadrumstalotība draudu priekšā var novest pie baisām sekām. Mums vajadzīga drosme, lai to pateiktu un darītu visu iespējamo, lai aizstāvētu un pasargātu pasauli," uzsvēra Krievijas prezidents.
