RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) ierosinājusi izskatīt jautājumu par grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredzētu priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā, vēsta tvnet.lv.
Partijas pārstāvis Kristaps Gulbis informēja, ka NA uzskata: tādējādi tiks īstenots Satversmes 4. pants, kas nosaka, ka latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda, kā arī preambula, kurā norādīts, ka Latvijas valsts nodibināta ar mērķi garantēt latviešu nācijas, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību.
Autori uzskata, ka grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanas. Runa ir par aģitāciju sabiedriskajā televīzijā un radio, komerciālajā televīzijā un radio, reģionālajos un valsts līmeņa laikrakstos un žurnālos, internetā, kā arī telpās un publiskās vietās neatkarīgi no īpašuma piederības. Šajā kontekstā plānots arī paredzēt atbildību par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, papildinot Administratīvo sodu likumu.
"Partijas priekšlikums par aģitāciju valsts valodā ir jautājums par mūsu tautas pašcieņu. Ir nepieļaujami, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzās jomās tiek turpināta PSRS laikā iesāktā divvalodības politika.
Valodas referendumā 2012. gadā Latvijas iedzīvotāji pauda savu gribu un apliecināja, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda - latviešu valoda," uzskata partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Viņaprāt, kopš tā laika sperti nozīmīgi soļi tautas gribas nostiprināšanai izglītības sistēmā un citās jomās. Tāpēc priekšlikums ir vēl viens solis, lai nostiprinātu Latvijas pamatus.
Krievu valoda Latvijā nonākusi sarežģītā stāvoklī. No vienas puses tā ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju, vēl vairāk cilvēku sarunājas tajā ģimenē. Vienlaikus krievu valodas statuss nav nostiprināts – formāli tā ir vienkārši svešvaloda, gluži kā ķīniešu valoda vai suahili. Vēl vairāk, dažās jomās ES valodas ir labāk aizsargātas nekā krievu valoda.
Jau ilgus gadus latviešu nacionālisti iet krustakarā pret krievu valodu, ierobežojot tās lietojumu publiskajā un darba sfērā, kā arī izglītībā – no 2019. gada 1. septembra sākusies pilnīga skolu izglītības pārvešana pie latviešu valodas.
Krievvalodīgie aktīvisti un Krievija regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas diskriminējošai politikai, taču Latvijas valdība ignorē starptautisko organizāciju rekomendācijas.
