RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāti pieprasījuši izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai atskaitīties par reformas ieviešanas pirmajiem rezultātiem, saskaņā ar kuru mazākumtautību skolās tiek īstenota pāreja uz mācībām latviešu valodā, tiek ziņots partijas mājaslapā.
"Saskaņā" atzīmēja, ka jebkādas reformas ieviešanai jāseko rezultātu monitoringam, un tā kā pirmais semestris, kad 1.-7. klašu skolēni mazākumtautību skolās mācījās pa jaunam, jau ir noslēdzies, deputāti lūdz ministri sniegt atskaiti.
Tostarp Šuplinsku lūdz atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
1) Kā ir izmainījies kopējais pamatizglītības skolēnu skaitliskais sastāvs un to skolēnu skaits, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas?
2) Ar kādiem instrumentiem Izglītības un zinātnes ministrija monitorē mācību valodas reformas ietekmi uz skolēnu sasniegumiem un izglītības kvalitāti?
3) Vai ministrija ir salīdzinājusi izglītības kvalitāti un skolēnu sekmes, kuri mācās mazākumtautību programmās, un tos, kas apgūt latviešu programmas, vai tā ir izskatījusi attiecīgus PISA pētījumus? Kādi secinājumi ir izdarīti par iespējamās negatīvās tendences cēloņiem un kāda ir ministrijas rīcība, lai nodrošinātu vienādu izglītības kvalitāti visiem Latvijas bērniem?
4) Kādas izmaiņas skolēnu sekmēs 2018./2019. mācību gada otrajā semestrī un 2019./2020. gada pirmajā semestrī ir vērojamas tajos mācību priekšmetos, kuros saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā tika mainīta to mācību valoda no mazākumtautību valodas vai bilingvāli uz mācībām latviešu valodā?
Tāpat "Saskaņa" palūdza sniegt informāciju par informācijas sistēmu E-klase, E-skola, VIIS izmantošanu.
Partija lūdz ministri sagatavot arī informāciju par 1.-7. klašu skolēnu sekmju dinamiku, kuri mācījās mazākumtautību skolu programmās 2018./19. mācību gada otrajā semestrī un 2019./20. mācību gada pirmajā semestrī, vairākos mācību priekšmetos.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Izglītības likuma grozījumiem, mācības Latvijas skolās notiks tikai latviešu valodā. Nacionālo minoritāšu izglītības iestāžu reformu paredzēts pabeigt līdz 2021./22. mācību gadam. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra šo reformu, valsti pāršalca protestu vilnis.
Neraugoties uz protestiem un tiesību aizstāvju argumentiem, Latvijas Satversmes tiesa atzina valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidāciju par likumīgu.
Plāni likvidēt mazākumtautību izglītības programmas izraisīja asi negatīvu reakciju gan pašiem to pārstāvjiem un tiesību aizstāvjiem, gan ekspertiem izglītības jomā, kuri uzsver, ka izmaiņas negatīvi ietekmēs mazākumtautību skolēnus.
Krievijas ĀM regulāri piesaista ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts dome saistībā ar skolu reformas uzsākšanu pieņēma paziņojumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.
